Ir tāds smalks, profesionāls klubs Club des Chefs des Chefs, kur var iekļūt pateicoties saviem nopelniem un pilnīgi nepelnīti no tā izlidot- pilnīgi pietiek, ka tavs šefs vairs nav karalis/prezidents/ diktators jeb vel kāda veida valsts vadītājs.
Karaļu pavāri - pavāru karaļi6
Dalība klubā nav uz visu mūžu, bet tikai tik ilgi, kamēr šefpavārs reāli baro savas valsts vadītaju. Ja valsts galva, pametot savu amatu, ņem līdz savu pavāru, pavārs automātiski tiek izslēgts no kluba. Fenomens ir Francijas prezidenta pavārs Bernard VAUSSION, kurš baro jau piekto prezidentu pēc kārtas un ir Club des Chefs des Chefs biedrs jau vairāk kā 20. gadus. Toties Ķīnas valdības pavāri mainās bieži, jo strādā liela komandā un viņiem ir nevis viens šefpavārs, bet vairāki. .
Katru gadu karaļu pavāri savācas citā valstī. Kāds ir tā visa mērķis? Kā visiem profesionaļiem, šefpavāriem arī ir nepieciešams apspriesties un apmainīties ar informāciju. Pie tam ar informāciju, kura ir gandrīz valsts noslēpums. Uz jautājumu "kads ir jūsu valsts galvas mīļākais ēdiens?", karaļu pavāri neatbild. Tā ir slēgta informācija- tikai kluba locekļiem.
Informācija tika slēpta, ne tikai lai sargātu valsts pirmo personu privātumu- ir kāds prozaisks iemesls, kas reiz izraisīja lielas nepatikšanas. Reiz Francijas prezidenta šefpavārs izpļapājās, ka viņa priekšnieka mīļakais ēdiens ir TÊTE de VEAU TRADITIONNELLE sauce ravigote- jeb vienkārši un latviski tulkojot "teļa galva"
Patiesībā šajā ēdienā teļa galva uz galda netiek likta, bet ir teļa smadzenes, vaigi un mēle maigā mērcītē no sinepēm, etiķa un kaperiem. Garnējumā pasniedz vārītus kartupeļus.
No tā laika katrā valstī, kur ieradās Francijas prezidents, viņu uz galda sagaidīja...teļa galva.
Reizēm gan informācija noplūst arī mūsdienās- ir zināms, ka karaliene Elizabete nemīl jūras produktus, ASV prezidents Obama ienīst bietes, bet Fransuā Olands- artišokus.
Keitas Midltones un prinča Viljama kāzu torte. Sastāvā bija valrieksti, rīvēti apelsīni un citroni, ķirši un brendijs, kurā tika izturēti augļi
Karaļu pavāra darbs nemaz nav tik viegls- Mr Mark FLANAGAN stāstīja, ka pēc prinča Viljama un Keitas Midltones kāzām viņš esot nosirmojis- šī mielasta sagatavošana esot bijis tik atbildīgs pasakums, ka šefpavāram personiski esot bijis japārbauda katrs sīkums- no produktu svaiguma līdz pasniegšanas skaistumam.
Mr Christian GARCIA stāsta, ka prinča Albēra un princeses Šarlēnas kāzas esot viņu padarījušas tievāku par 10 kilogramiem. Gatavojot kāzu galdu viņam neesot bijis laika ne tikai paēst, bet pat padzert kafiju- jo viņa prieksniekam, slavenam gardēdim, esot bijis nepieciešams, lai viss būtu līmenī! Viņš kopā ar princi esot rūpīgi izvēlējies ēdienkarti, un arī ēdienu pagatavošana esot notikusi īpaši rūpīgi.
Rezultāts esot bijis- laimīgi precēts princis un slaids šefpavārs.
PSRS un Krievijas prezidentu pavārs Aleksejs Galkins atceras, ka Brežņevs esot gribējis, lai galdu kājas vai lūst no ēdienu pārpilnības, un ēdiens uz galda esot bijis jāsakrauj tā, lai izskatītos īpaši bagātīgi, pat, ja pusdienas esot bijušas paredzētas īsas. Fazāna ruletes, galerts no jēru mēlītēm, zaķa pastēte ar vārītam nierītēm, pīragi ar zilajiem krabjiem- eksotiskie augļi ar lidmašīnām esot vesti no visām pasaules malām.
Brežņevs un Niksons ar Kremļa pavāriem
ar Pavārs atceras, ka ASV prezidenti Niksons un Bušs, lai arī braukuši uz PSRS ar saviem produktiem un pavāriem, tomēr bijuši sajūsmā par Kremļa virtuvi un ēduši vietējo pavāru gatavotos ēdienus- īpaši viņi novērtējuši desertus un kūkas.
Brežņeva laika pārmērības Kremlī nolikvidēja Gorbačovs- viņš aizūtīja šefpavāru Galkinu stažēties uz Bekingemas pils virtuvi un arī Kremļa ķēķī ieplūda eiropeiskas vēsmas. Interesanti, ka oficiantu skaits, salīdzinot ar Brežņeva laikiem, pec tam divkāršojās. Būt par Kremļa oficiantu nebija viegls darbs- reiz, kad Brežņevs teica 40 minūšu garu runu, nabaga oficiants dabūja visu šo laiku nostāvēt ar 8 kilogramus smagu pildītu sivenu rokās.