local-stats-pixel fb-conv-api

Mirt drosmīgi32

152 6

Viņu sauc Brittany Maynard,un viņa mirs 1. novembrī.

Britānijai ir tikai 29 gadi, laikā, kad dzīve tikai sākas, ārsti paziņoja viņai šokējošu diagnozi - ļaundabīgs smadzeņu audzējs 4. stadijā. Viņai atlika dzīvot ilgākais 6 mēnešus. Šī sieviete ir daudz ko piedzīvojusi savā dzīvē, viņai ir ļoti paticis ceļot, kāpt kalnos. Viņa ir pieņēmusi lēmumu šķirties no savas dzīves tad, kad viņa to pati vēlas, veicot eitanāziju (medicīnā ārsta paša vai uzraudzībā veikta darbība vai bezdarbība ar nodomu izraisīt nāvi, nolūkā izbeigt visas ciešanas neārstējami slimam un ne ar kādiem līdzekļiem nenovēršamām, neciešamām sāpēm pakļautam cilvēkam, pamatojoties uz pacienta brīvprātīgu izvēli).

Pēc tam, kad viņa nosvinēs sava vīra dzimšanas dienu 30. oktobrī, 1. novembrī viņa aizies no savas dzīves.

Vairāk skaties iekš video.



152 6 32 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 32

0/2000

Jā, es atbalstu, bet ne cietumniekiem, kas izcieš mūža ieslodzījumu! Manuprāt, cilvēkiem kas izcieš drausmīgas, fiziskas sāpes un iznākums agrāk vai vēlāk būs letāks, jāļauj aiziet no šīs pasaules ar eitanāzijas palīdzību. Kādēļ likt mocīties? Par prieku radiniekiem un draugiem, jo vēl pāris dienas šis cilvēks pavada esot dzīvs?

32 1 atbildēt

Pats šausmīgākais, kas ar cilvēku var notikt, zināt savu nāves stundu un apzināties, ka neko nevar iesākt, lai to mainītu. emotion

13 0 atbildēt

Dzīves  netaisnība. emotion

6 0 atbildēt

Ja cilvēks mocās no savas slimības, no kuras viņš agri vai vēlu nomirs, tad labāk ir atbrīvot no mocībām... Protams, ja tas cilvēks pats to vēlās.

4 0 atbildēt

Ja cilvēks pats vēlas pārtraukt sāpes un paātrināt savas dzīves norietu, kā šajā gadījumā, tad man tas šķiet atbalstāms.

Lai gan ģimenē ir gadījums, kad onkulis ilgi bija komā un "dārzeņa stāvoklī", bet tagad dzīvo no aprūpētājiem pilnīgi neatkarīgu dzīvi un ar tik asu prātu, par kuru varētu apskaust pat daudzi jaunieši. Šādos gadījumos ir strīdīgi.

4 0 atbildēt

Esmu lasījis, ka dažās valstīs ir īpašas slimnīcas- hospisi- īpaši mirstošajiem, kur šādiem slimniekiem sāpes tiek noņemtas ar jebkuriem līdzekļiem, pat narkotikām, ja tas ir vajadzīgs. Un neviens tur nerunajot par eitanāziju, cilvēki izdzīvojot savu dzīvi līdz pēdejai sekundei.

Jautajums ir, vai viss tiek darīts, lai atsāpinātu slimos cilvēkus?

3 0 atbildēt

Pašlaik domāju, ka bezcerīgā situācijā varētu izvēlēties nāvi. Bet kā būtu, ja būtu...pfu, pfu, pfu. Vai necerētu uz kādu brīnumu. Nezinu, patiešām nezinu

2 0 atbildēt

Kur ir garantija, ka tiešām cilvēks nomirs pēc tiem sešiem mēnešiem ? Ja nu rodās ''brīnums'' un cilvēkam ir dota iespēja dzīvot ilgāk nekā noteiktais laiks ?

 

Manuprāt, tas viss ir tāda liela padošanās. Es šoreiz nerunāju par jebkuru gadījumu (ir slimības, kuras izraisa sāpes un tā ir paša izvēle pabeigt dzīvi mākslīgi vai nomirt no tā, ka tu nomirsti), bet ja reiz tu kusties, jūti un spēj pasmaidīt vēl tuvākos sešus mēnešus, nevajadzētu liegt šo iespēju redzēt taviem mīļajiem sevi dzīvu ! emotion

2 0 atbildēt

Manai mammai bija dzemdes kakla vēzis, bet jau maijā viņai tās ļaunās šūnas izoperēja un viss bija kārtībā, un tagad mana mamma paldies dievam ir dzīva un pirms mēneša viņa arī apprecējās ar savu mīļoto. Man ir jāpateicas dievam un vēl visiem tiem ārstiem, par to, ka mana mamma ir dzīva un izbauda dzīvi emotion Jo kad es uzzināju, ka viņai ir vēzis, es nezināju, kas notiktu ja man viņas vairs nebūtu un esmu ļoti priecīga, ka viņa man vēl ir, jo man ir tikai 14 gadu un viņa ir bijusi labākā mamma, ko var gribēt bērns/pusaudzis

2 0 atbildēt

Tā kā uzskatu, ka katrs ir tiesīgs lemt par savu dzīvi, tad eitanāziju šādos gadījumos atbalstu. Ja pat tas nebūtu iespējams, cilvēks, kas vēlas padarīt sev galu, atrastu iespēju, kā to izdarīt, tāpēc labāk to darīt profesionāļu uzraudzībā, lai nekas nenoiet greizi un pēdējie dzīves mirkļi nekļūst par vēl lielākām mocībām. 

3 1 atbildēt

Esmu PAR! taas ir amnas tiesibas izlemt, kad pats mirshu, nevis dieva roka vai maksligs aparats, kas elpina un itkaa atstaj dzivu, bet darzenigu...

ja man pekshnji noteiktu kautko sliktu, es labak pats aizietu no dzives uzreiz nosakot dienu, kaa mocitos gadiem ar lielam sapem utt.

2 0 atbildēt

Labāk, lai cilvēks nomirst, nejūtot sāpes, nevis, kad nespēj pat pakustēties, jo viss sāp. Es atbalstu, tikai tajā gadījuma, kad pa tiešām, tu saproti, ka tur vairs nekas nav palīdzams, savādāk, nu es nezinu, ja vēl var izārstēties, tad lai dzīvo, galvenais, lai nesāp. 

TIkai pēdējā laikā ļoti daudz cilvēku mirst no vēža, tas ir diezgan šausmīgi, jo aizvien retāk nomirst no vecuma. 

2 0 atbildēt

Vot pastāstiet Kurš no jums grib būt tas kas izdara šo nāvējošo šprici, vai atslēdz dzīvību uzturošo mašīnu...

Un ko pie mūsdienu medicīnas nozīmē bezcerīga situācija...??

Eitanāzija ir kjārtēja liberastu huiņa ko mums te vēlas ievazāt... Ja cilvēks grib sevi nomočīt lai močī, ja nepietiek drosmes tas ir cits jautājums, bet nevajag tanī pīt citus..

0 0 atbildēt

Es atbalstu eitanāziju - bet tikai priekš šādiem gadījumiem - kad cilvēks ir neglābjami slims un neko tur nevar izdarīt. Pārējos gadījumus uzskatu, ka rūpīgi jāizskata , jo protams - nesen te bija raksts laikam par diviem večukiem, kas izdomājuši savos 80 cik gados, ja nekļūdos veikt eitanāziju ar savu radinieku piekrišanu, jo redz viņi jau tādā riska vecumā atrodas, kur jebkas jebkurā brīdī var notikt - infarkts, insults utml , jo redz viņi vairs nav jauni. 

0 0 atbildēt

Šausmasemotion

0 0 atbildēt
Vienmēr, tie cilvēki kuri grib un kuri ir Pelnījuši dzīvot. Kautkāda nezinama maita izņemt savu nolāpīto iskapti. Pa purnu viņai sadotu
0 1 atbildēt

Esmu pret, jo uzkstautu, ka cilvēkma jāizdzīvo mūžs lidz galam, vienalga cik arī ciešanu viņu nepiemeklētu!

0 1 atbildēt