Pacelts, par cik te atkal kara tēmas panesušās. Lai vienreiz beidzas spekulācijas par šo tēmu. Pirms komentē - izlasi, iedziļinies un saproti!
Pirms pirmā kodoltesta Nevadā neviens skaidri nezināja, kāds būs rezultāts. Klīda runas, ka tas iznīcinās visu Nevadas štatu vai pat planētu. Citi teica, ka vispār nesprāgs. Taisnība nebija nevienam.
Lai vispār dabūtu atomsprādzienu, gluži nepietiek ar jebkuru urāna gabalu. Var droši izbeigt skatīties uz atomreaktoriem kā uz potenciālām atombumbām. Tas gan, protams, neizslēdz radioaktīvā piesārņojuma draudus. Dabā pamatā ir sastopams urāns-238, kas neizraisa ķēdes rekaciju (skat, attēlā). Lai rastos ķēdes reakcija, t.i., sprādziens, jābūt noteiktam neitronu skaitam vielas atomu kodolos. Neviena viela dabā nav tīra, visām dažādos nelielos daudzumos ir savu izotopu piemaisījumi. Tā piemēram dabā sastopamais urāns satur aptuveni 0.72% urāna-235. Ja šim urānam kodolā iešauj vēl vienu neitronu, tas kļūst par urānu-236, kas sadalās citos ķīmiskajos elementos (piem., bārijā un kriptonā, kas nav radioaktīvi) un brīvajos neitronos. Ja šie brīvie neitroni trāpa citiem U-235 atomiem (kodoliem), process atkārtojas. Nepieciešams, lai vielā U-235 būtu krietnā pārsvarā. Procesā izdalās liela enerģija, kas arī ir atomsprādziens. Lai no dabiskā urāna dabūtu vielu, kurā vairumā (80-90%) ir U-235, veic tā saucamo bagātināšanu. Tas ir kaut kas līdzīgs kausēšanai, kur vieglākais nostājas augšpusē un tiek "nosmelts". Atomstacijās izmanto ap 5% bagātinātu urānu, atomieročos līdz 80-90%. Bagātināšana nav lēts process. Kodolieroči ir vieni no dārgākajiem ieročiem un tikai valstis ar lielu ekonimiku var atļauties tādus štancēt simtiem un tūkstošiem. Interesanti, ka Aukstā kara laikā taisni Rietumvācijā bagātināja urānu priekš Amerikas, bet Austrumvācijā izraka priekš bagātināšanas ļoti vērtīgu urānu, ko sūtija uz Padomiju. Arī šodien Vācijā ir visi nepieciešami resursi un līdzekļi, lai saražotu daudz kodolieroču īsā laikā.
Kad aukstā kara laikā notika mežonīga kodolbruņošanās, tad gan situācija bija bēdīgāka nekā šobrīd. Abiem blokiem bija virkne lielas jaudas kodolieroču. Līdz ar Aukstā kara beigām abi bloki ir samazinājuši un vispār atteikušie no daudzu megatonnu bumbām. Aizmirsu pieminēt, ka kodolsprādziena jaudu mēra tonnās, kilotonnas un megatonnās, kas nozīmē, cik daudz klasisku sprāgstvielu (trotilu) vajadzētu, lai iegūtu tādu pašu sprādzienu. Uz šo brīdi jaudīgākās bumbas ir 1-2 megatonnas, bet tādu ir maz. Vidējās atombumbas jauda ir ap 300-500 kT. Protams, tādas ir palielākā skaitā un tomēr var viegli izrēķināt, kādu postījumu laukumu nodara viena 500kT bumba. Tie ir apmēram 250km2 jeb Rīgas teritorija. Uz šo brīdi pasaulē ir ap 20 000 kodolieroču. Lai gan to vidēja jauda ir zem 500kT, pieņemsim augstāko vērtību un teiksim, ka vidējais ir 500kT. Tātad ar 20 000 kodolieročiem varam "noslaucīt" 5 000 000 km2 lielu teritoriju, kas ir puse ASV vai 1/4 Krievijas teritorijas vai 1/100 (1%) visas planētas sauszmes teritorijas. Neviens neapstrīd, ka kodolieroči ir šausmīgi ieroči un var sačakarēt planētu uz simtiem gadu, nogalināt vairāk kā 90% cilvēku, bet tā visdrīzāk nebūtu cilvēces bojāeja un planētas vēl ne tik.
Salīdzinājumam varam apskatīt dabas procesus, kas izdod tūkstošiem reižu vairāk enerģijas nekā kodolieroči. Piemēram, pēdējā Japānas zemestrīce bija aptuveni 500kT TNT ekvivalenta. Krakatoa vulkāna izvirdums Indonēzijā bija a 200 MT, viesuļvētra katrīna 300 MT, Čeļabinskas meteors - 500 kT, Tunguskas meteors 30 MT, Jukatanas meteorīts, kas iznīcināja dinozaurus - 240 000 MT.
Zibens spēriens - 1t, bet zibens sper ap 50 reizes sekundē uz planētas.
Noslēgumā parunāsim par Einšteinu. Viņa slavenākais vienādojums ir kas daudz vairāk nekā autombumbu formula, kā daudzi mēdz domāt. Tas nozīmē Masa IR Enerģija. Atomieročos ļoti niecīga daļa masas pārvēršanas enerģijā.
Lūk aprēķins: E - enerģija (J), m - masu (kg), c - gaismas ātruma konstante. Cik tad lielu enerģiju var dabūt ārā no viena grama masas? E = 0.001 kg * 300 000 000 m/s * 300 000 000 m/s. Tas ir 90 000 000 000 000 J jeb 90 TJ jeb aptuveni 20 kT TNT. Nagasaki bumba bija 21 kT. Tātad 1 grams jebkādas masas pārvērsts tīrā enerģijā dod tikpat, cik Nagasaki atombumba. Atbilde ļoti vienkārša - atombumba pārvērš enerģijā ļoti niecīgu daļu no savas masas. Tur matērija minināli iet bojā, smagais elements sadaļās vieglākos un atbrīvojas neliela daļa enerģijas. E=mc2 nozīmē enerģijas daudzumu, ko var iegūt no masas, ja to visu pārverš tīrā enerģijā, bet šobrīd pat teorētiski nav nojausmas, ka tas varētu būt izdarāms adekvātā veidā. Citreiz parunāsim par interesantām teorētiskās fizikas teorijām.
Nagasaki bumbas kodollādiņa svars bija 6.2 kg, tātad efektivitāte attiecība uz Einšteina formulu ir 1/6200 jeb 0.016% no kodollādiņa masas pārvērtās enerģijā.
vispār ja saliek ātomieročus parezās vietās un ar pareizu jaudu tad var nolīdzināt veselus kontinentus krieviem bija tāda ideja ar Ameriku ne jau pats sprādzien iznīcinātu bet zemestrīces ja saliktu atombumbas uz tektonisko plākšnu aktivajām vietām
Te pat nevajag ieslīgt dziļos aprēķinos. Viens kārtīgs asteroīda trieciens (~mazpilsētas lielumā) rada tik lielu sprādzienu, kas pat visām cilvēces rīcībā esošām kodolbumbām kopumā nav pa spēkam. Dzīvā radība visticamākais tiktu iznīcināta (ja ne visa tad lielākā daļa), bet planētai no tā lielākā mērogā ne silts ne auksts. Tādi sprādzieni jau ir bijuši un noteikti vēl būs. Lai sašķeltu planētu, tai būtu jāsadurās ar citu planētu. Kaut kādi ātompurkšķi uz tās virsmas mazākais liktu tai pakasīties.
Pēc atombumbas spr;adziena radiācijas līmenis atgriežas normas robežās dažu stundu līdz dažu nedēļu laikā. Plus vēl kaut vēlāk arī būs radioaktīvi nogrišņi, bet tas arī viss. Radiāciju dabūs tie, kas būs uz vietas, bet mazliet pasēžot bunkurā, varēs izlīst ārā un sākt dzīvot viduslaikos.
Viens no pēdējā laika interesantākajiem rakstiem!
Lūdzu uzraksti par antivielu, tā spētu pāriet enerģijā bez atlikuma. Lasīju ka notiek pētījumi šajā virzienā.
Es jūtos drošāk,ar atomieročiem apkārt, ja godīgi, Es ticu iekš 'Abpusēji garntētas iznīcināšanas'. Nebūtu kodolgalviņu, vel tagad visā eiropā karotu diezgan bieži.
Protams,ka var iznícinát, es skatíjos dokumentálo filmu terminátors, tur bija viss skaidri parádíts.
Ne jau sprādziena dēļ kodolieroči var iznīcināt cilvēci, bet gan radiāciajs dēļ un atmosfēras piesārņojuma dēļ
3. un atombumbas atstāj aiz sevis radiāciju, kas salabājas gadiem. vai ne tā? tad to var mierīgi pielikt pie tā saraksta.
un kad cilvēki tā saka, tad man liekas, ka parasti tiek domāta tieši cilvēces iznīcība, ne jau planētas kā tādas. galu galā, kāda tam nozīme, kas ar to notiek kad mēs būsim beigti? mums tas nerūp tāpēc cilvēces beigas mums skaitās ari "planētas beigas"... nu kaut kā tā
Mja , tadas maziņas ( nu kas tas ir pardesmit kilotonas ) miļas , un pat atkritumi sadalas paris nedeļas ! Ej tad jau Latvijai ari vajag pariti simtu tadu ! Vismaz krievs nelidis !
Nesi meģinajis runat ar onkuļiem kas dieneja 70 gados atom izmeģinajumu poligonu apsardze ?
Pareizi - nav vinu vairak , kas ar asins vezi , kas ar vel kautkadam zarazam ! Bet vini visi jau sen zemes klepi !
Un diez kapec pat piecdesmit gadus pec izmeģinajumiem tajos poligonos pat dzivniekus nelaiž iekša ?
Personigi , pilnigi un galigi esmu pret kodolieročiem ! Jo neviens nezin par iespejamam sekam ! Viens divi vai pat desmit spradzieni varbut tiešam neko neizdaris ( ja neskaita radiaktivo piesarņojumu ) ! Bet kas notiks ar tektoniskajam platnem , vulkaniem , un parejam dabas stihijam , ja bus simtiem spradzienu ?
Kāda atsķirība vai te stāv tā zeme vai nē ? Tāpat visi cilvēki būs atpstiepuši kajās un būs kodol ziema.. .Tādad -80 grādi uz zemes un da***a radiācijas
Vai tad pēc ento atombumbu spridzināšanas nebūtu sekas kā pēc vairākām Černobiļām? Un tās sekas zin visi - vēzis,citas slimības vairākās paaudzēs, lauksaimniecības zemes nelietojamas. Ja tas notiktu visā pasaulē vai planēta netiktu iznīcināta no tā,ka tā vairs nebūtu apdzīvojama? Ar iznīcinātu planētu jau nevajag domāt,ka kāds Zemi saspridzinās mazos gabaliņos. Priekš cilvēces un visas dzīvās dabas iznīcināta planēta ir tad,kad nav vairs ,kur dzīvot,ko ēst? Vai ir parēķināts tas,ka sprādzienu raisītie pelnu mākoņi,kas skrien ar vētras cienīgu spēku var A) saindēt puspasauli. B) radīt kodolziemu un nomirsim tāpat kā dinozauri pirms 65 miljoniem gadu? C) (tas gan mazliet futuristiski) mainīties zemes poli un viss tās klimats?
Jā, ātomieroči protams ir biedējoši, bet tie nav īstais ļaunums.Patiesais ļaunums ir atomelektrostacijas un reaktori.No bumbas radiācija pazūd pēc pāris nedēļām vai mēnešiem kā Nagasaki un Hirosimā.Turpretī tās vielas, kuras ir reaktoros(piemēram plutonijs, urāns(kāds cipars, neatceros), utt.)Var saglabāties tūkstošiem gadu.Kā piemērs Černobiļas avārija.tā vieta nav jau apdzīvota aptuveni 30 gadus.Un nebūs apdzīvojama vel 25000 gadus.Kā arī dabas katastrofas protams- tās ir vel lielākas lietas.Protams vienu katastrofu mēs varētu izdzīvot, bet vairāku katastrofu kombināciju... tur mums nav izredžu.
Ir izmēgināts 50mt t-sar bumba. Un piełauju, ka krieviem ir 100mt. Taka 1-2mt biki pa maz novērtēts.
Nu cilvēku iznīcināšana nenozīmē planētas bojāeju, pat ja mēs viens otru izbombīsimtā ka paliks tikai termīti uz zemes (vienkāršots salīdzinājums) pēc kādiem ntiem miljoniem gadu atkal būs kads dzīvnieks kas attīstīsies visveiksmīgāk un ieņems to gudrinieka lomu kurā šobrīd gozējamies mēs, so nav ko cepties.
