Nu, izlasīju rakstu, sapratu domu. Tad tagad mana personīgā pieredze - pats porno skatījos daudz un bieži, jo meitenes man nebija. Nav tā, ka nemēģināju to labot, vienkārši nesanāca nekādīgi. Un, patiešām, daudz un bieži, varbūt pat uz atkarības robežas. Bet tagad, kopš iepazinos ar savu esošo draudzeni, es to vairs nedaru. Like, vispār. Not interested. Un nav pilnīgi nekādu "seku", nekādu problēmu. Stāv kā vajag, darīt var ilgi.
Problēmas vienmēr ir prātā. Par problēmām, atkarībām runā tad, kad tas cilvēks pats tā grib. Ar pietiekoši lielu paškontroli un gribasspēku var no tā izvairīties. Porno ir vieglākā izeja - meitenes nekad neatsaka, vienmēr var atrast to, ko fantāzijas prasa. Reālai sievietei ir sava gaume, savas vēlmes. Reāli var būt atraidījumi, sieviete var negribēt to, ko gribi Tu, un tā tālāk. Ja cilvēks ir savā ziņā gļēvs, tad arī ļausies porno atkarībai. Ja nav, tad arī neļausies. Tie ir cilvēki, kas ir vainīgi, nevis materiāls.
Tas būtu tas pats, kas masu slepkavību gadījumos vainot brutālas videospēles...