Drusku iesākšu par bildi un tad turpināšu par 5. un 6. punktu neskaitāmas reizes minētās autores rakstā.
"Tikai iedomājies, ka visa pasaule tevi tiesā" WoW! Ja viņš tiešām tā jūtas un tā nav stulba fanu bilde, tad man vairs nekad nebūs cieņas pret viņu. Savos padsmit gados, viņš var līdz mūža beigām atļauties sev dirsu slaucīt ar dolāru banknotēm, Viņa fanu skaits ir lielāks nekā iedzīvotāju skaits daudzās pasaules valstīs,to skaitā neapšaubāmi Latvijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši niecīgs. Ir cilvēki kuri viņu atbalstīs un ir cilvēki kuri viņu mīl. Viņa iedomība šķietami no malas pārsniedz visas robežas pat velti būtu strīdēties par to, ka sabiedrība ir pārāk maiga pret viņu, kas noved viņu pie visatļautības. Viņš ir daudz ietekmīgāks par pašreizējo Dalailamu un ASV prezidentu Baraku Obamu. Viņa rokās ir pasaule. Kas vēl viņam trūkst? Te jau šķiet, ka ne pats Bībers ir vainīgs pie savas sliktās slavas bet fanes kuras svilpo viņam dirsā. Ar tik daudzām iespējām un tik lielu varu pār miljoniem fanu kuriem acīmredzami nav savas galvas uz pleciem, domājat viņu uztrauks tas, ka par viņu uzrakstīs kaut ko dzeltenā prese, vai kāds trolis kaut kā nolamās internetā? Ja es dzīvotu kā Bībers es neciestu no kliniskās depresijas. Ja tik mani sodītu sabiedrība tikai par tādiem sūdiem ko viņš dara, es būtu laimīgs, jo vismaz es varētu būt tas, kas es esmu. Visu mūžu esmu bijis grēkāzis, pats sliktākais citu acīs, daudziem cilvēkiem, kas bijuši mani draugi, vecāki iestāstījuši tādus sūdus, ka ar mani pie pilna prāta neviens nedraudzētos. Visu mūžu mani tiesājuši citi par to, ka es neesmu tas, ko citi sagaidījuši. Šodien satiku tēvu un viņš atkal mācījis mani kā dzīvot. Tad es viņam pajautāju "Ja tu zini kā pareizi dzīvot, tad kāpēc tu esi tur, kur esi - nelaimīgs, nevienam nevajadzīgs, bez darba un īrē savu īpašumu alkoholiķiem kuri tāpat jēdzīgi nesamaksā īres maksu?". Viņš man atbildējis ar sekojošo "Jā es varu sev uzlabot dzīvi un es to noteikti uzlabošu, es varēju dzīvot labu dzīvi jau sen, pamestu tavu māti un aizbrauktu projām uz Rīgu, pie sievietes kuru mīlēju, bet tikai tāpēc, ka tu piedzimi, es nevarēju jūs pamest". Varbūt tas izklausīsies labi daudziem, bet ja jūs zinātu kā bijis patiesībā, visi puzles gabaliņi būtu salikti pareizās vietās, nevis tā kā smukāk. Dzīves laikā viņš pa nakti mājās palicis ļoti reti, reizi gadā tas būtu ļoti optimistiski. Redzējis esmu viņu varbūt 3-5 reizes mēnesī, protams, bijuši laiki, kad viņš parādījies biežāk, bet tie bija ļoti reti. Un tad viņš nāca lai nokārtotos tualetē, noskatītos Tv, paēstu, vai pazvanītu no mājas telefona. Viņš nav maksājis pat minimālākos pabalstus kopš vecāki bijuši izšķīrušies. Tātad ne tikai morālais, bet arī finansiālais atbalsts nav bijis no mana tēva, viņš tik mani vaino par to, ka manis dēļ viņš palicis ar māti un tas viņam izbojāja visu dzīvi. Viņš ir bijis tik vienaldzīgs pret citu jūtām, ka mani bieži pazemojis savu draugu priekšā. Būdams vēl ļoti jauns gados, knapi laikam tik iesācis biju iet uz bērnudārzu, pats redzēju to ka tēvs krāpis manu māti. Es nezinu. Kā man justies? Es bērnībā uz sevis esmu pieredzējis gan fizisko vardarbību, gan seksuālo vardarbību, esmu lietojis alkoholu, vienmēr biju visu nosodīts un tiesāts, vienmēr esmu bijis grēkāzis. Man nav pat līdz šim bijis ar ko parunāt. Ar parunāt es domāju, tiešām interesantu cilvēku ar kuru runājot es varētu izspļaut visu, kas grauj mani no iekšas, ne jau vienkāršas small-talk sarunas pie tējas tases, par h**ņām kuras mani neinteresē nemaz. Es būtu tik pateicīgs ja man būtu tāda dzīve kā Bīberam. Es bieži vien aizdomājos par tādām lietām, par kurām Bībers nekad mūžā neaizdomāsies un atklāju sevī tādas lietas, kuras Bībers nekad sevī neatklās. Un tās ir tiešām šausmīgas un sāpīgas lietas, tās grauj visu vēlmi dzīvot. Protams faniem to nesaprast, jo viņiem šausmīgākais kas var notikt, tas, ka vecāki neļaus apmeklēt Bībera koncertu, vai nenopirks tīņu žurnālu. Gribētu es, lai mani mocītu tādas problēmas, kuras nomāc lielāko daļu Bībera fanu, bet diemžēl tas nekad nenotiks. Ir cilvēki kuriem daudz smagāk nekā Bīberam, ir cilvēki kuriem daudz smagāk nekā man. Tāpēc beidzot jānoslauka sopļas, jānolaiza asaras no vaigiem, jānoslauka dirsa, jo dzīvē vienmēr tā būs, tas nenotiek tikai ar Bīberu, tas notiek ar visiem. Šeit ir tikai mērvienību un attiecību jautājums. Bībers ir pazīstams miljardiem, tāpēc miljoni viņu nosoda, miljoni viņu mīl un tā ir viņa pasaule. Citam pasaule ir tikai darba kolēģi un cilvēki kurus satiek uz ielām. Nīdēji ir pilnīgi visur.
Par 5. Punktu lielākoties man pat nav bijusi saprašana par ko tu runā, skandāli vienmēr bija un būs fanu un citu cilvēku uzmanības vērti. Intervijas un dokumentālfilmas par elkiem ir vienmēr labs materiāls faniem, tā piemēram es esmu izniekojis daudz laika skatoties intervijas ar Merlinu Mensonu un Ozziju Osbornu. Kādi ievērojamie panākumi ir Bībera kontā? Personīgi cik es esmu informēts, viņš nav guvis nobela prēmiju, vai miera prēmiju, vai kaut kādu citu apbalvojumu par cilvēku tiesību aizsardzību. Viss, ko viņš ir panācis ir nodrošinājis sev nākotni finansiāli un padarījis daudzas mazgadnieces mitras. Bet par to es viņu tāpat respektēju, nevis otrādāk, tikai uzskatu, ka tas nav nekas liels un apbrīnojuma cienīgs.
6. punkts - tajā visā caurejā esmu maz ko sapratis, bet kaut ko varu izsecināt. Cilvēkus par to, ka tie lieto narkotikas nav jāsoda, daudziem cilvēkiem tik lauztas dzīves tikai tāpēc, ka tos pieķēra pīpējot marihuānu, kurš nav nemaz kaitīgs un pat veselīgs augs. Tas ir pat veselīgāks par kafiju. Manuprāt jāatļauj zāle un ja nu gadījumā uzrodas kādas sekas, tad lai tās paliek uz lietotāju apziņas. Par citām narkotikām vēl varētu pastrīdēties. Runājot par Bībera draugiem, es domāju, ka tie nav draugi vispār, drīzāk viņu izmanto un tas arī viss. Neviens nespēs viņam palīdzēt izņemot viņu pašu.