1. Ja tu gatavo raidījumu/apskatu/utt, iemācies runāt! Gandrīz aizmigu pie monotonās balss, kas bieži nezināja, ko tālāk teikt, turklāt, pats kameras preikšā izskaties kā nobijies bērns.
2. Tev ir PSRS kara stratēģija - vienalga apmācība un bruņojums, liekam pretī gaļu. Jūtos drošāk tad, kad mani aizsargā 15 000 APMĀCĪTU un labi APBRUŅOTU kareivju, nekā 150 000 lielgabalu gaļas, kuru valstij apmācīt un labi apbruņot NAV NAUDAS!
3. Nē, MANI NERAUSTA SVEŠI KARI un tā dēvētās "asiņainās kravas" mūsu valstij nes tikai ienākumus. Tieši tā - pensijas un pabalstus! Latvijas budžets tā jau ir smieklīgs un ir jāizmanto visas iespējas situāciju atvieglot.
4. Jautājums par Latvijas karavīru misiju Irākā un Afganistānā ir ļoti provokatīvs. Mūsu karavīri tur brauc, jo viņi dienē profesionālajā dienestā un tas ir viņu darbs - viņi ar to pelna savām ģimenēm iztikas līdzekļus. Turklāt, tiek iegūta militārā pieredze kaujas apstākļos, nevis poligonā, kā arī dalība šādās misijās dod Latvijai atzinību no NATO.
5. Par lidlaukiem. Ja reiz esam NATO, tad mūs aizsargās, nav vairs nekāds 20. gadsimts un atbildību nes visi. Interesanti, kādēļ NATO mūs vajadzētu uzmest, ja par savu naudu viņi te būvē bāzes? Lai pēc tam atdotu pretiniekam, kā teici, ļoti izdevīgās pozīcijās? Turklāt, šīs bāzes dod Latvijai papildus aizsardzību militāru konfliktu gadījumā.
Rezumē - Priecāsimies par saviem kareivjiem, priecāsimies, ka mums ir profesionālā armija, priecāsimies, ka NATO mūs atbalsta.
Peace, spocēni