Nezinu kā citiem, bet man šī rīcība šķiet pēc shēmas ar mērķi tuvāko dažu gadu laikā nodot Rīgas sabiedrisko transportu privātās SIA rokās nelielu pašvaldības kapitāla daļu.
Tātad, pamēģināsim atcerēties, kas ar sabiedrisko transportu Rīgā ir noticis pēdējo gadu laikā:
1. Optimizēts darbaspēks (lasi, samazināts) ieviešot e-talonu un atsakoties no konduktoriem.
2. Sods par braukšanu bez biļetes tagad ir līgumsods, nevis vairs 2 lati vai kas cits, ko kontrolieri no nabaga zaķa spēj izkratīt, bet summa līdz pat, hmm, 48 (?) latiem.
3. Atjaunināts autoparks. Kurš vairs atceras vecos smirdīgos Ikarusus?
4. Ar "šeit ir bardaks" lozungu privātie maršruta taksometri iznīdēti.
Secinājums - Rīgas Satiksmei pašlaik Rīgā ir monopols.
Un tā starp citu, neaizmirstam, ka pilnīgi objektīvu apsvērumu dēļ Rīgas Satiksme kontrolē arī Rīgas autostāvvietas.
Tagad iztirzājam Nila & Andra ekonomisko pamatojumu.
Tātad, nerīdzinieki ļoti netaisnīgā veidā izmanto pakalpojumu, kas tiek subsidēts par rīdzinieku nodokļiem. Loģiski, vai ne? Grūti apstrīdēt!
Jautājums, vai tiešām nerīdzinieki dodas uz Rīgu, lai šeit vizinātos ar sabiedrisko transportu? Nu, izklaidei. Varbūt, lai sasildītos. Varbūt ar tīri merkantiliem nolūkiem čiept īsteno, bet tik ļoti izklaidīgo rīdzinieku nepieskatītos zuteņus.
Laikam jau ne. Visticamāk, viņi šeit dodas strādāt. Jebšu pelnīt. Jebšu radīt pievienoto vērtību uzņēmumam, kas atrodas Rīgā. Un uzņēmums, visticamāk maksā gan šādus tādus nodokļus, gan maksā par telpām (kas atrodas Rīgā, tātad NĪ nodoklis nonāk Rīgā), elektrību (ko piegādā Rīgā reģistrēts uzņēmums), siltumu (ko, visticamāk, piegādā Rīgas Siltums), ūdeni (piegādā Rīgas Ūdens) un visu pārējo. Jebšu, Rīga no tā pelna vistiešākajā veidā.
Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji?
Viens variants: rīdzinieki, kas reāli dzīvo un strādā Rīgā, bet deklarēti citur, sāk izmantot sabiedrisko transportu mazāk, pārsēžoties uz velo vai privāto transportu (jau tagad 2 cilvēkiem braukt ar auto ir lētāk kā ar trolejbusu). Jebšu RS ienākumu sarūk. Rīgā nedzīvojošie e-talonu pērk no Rīgā deklarētiem draugiem un paziņām, kas paši sabiedrisko transportu neizmanto.
Cits variants: Rīgā reģistrēto RAŽOJOŠIE uzņēmumu īpašnieki (jebšu, kam ražotnes atrašanās Rīgā NAV ekonomiski pamatota jau tagad, taču pārcelšanās izdevumi arī nav attaisnojami), kam pamata darbaspēks ir Rīgā nedzīvojošs ir spiesti meklēt risinājumus, jo darbinieku ar darbu saistītie izdevumi ir pieauguši par 70%. Un piepeši pārcelšanās izdevumiem rodas ļoti ekonomisks pamatojums. Rezultāts A: darba devēji sāk nodrošināt paši savu transportu (šeit ieliekam mīnusu RS ienākumos). Rezultāts B: ražotnes tiek pārceltas no Rīgas uz vietām ar atbilstošu infrastruktūru un pieejamu darbaspēku - Jelgava, Ogre, Ķekava, Ikšķile, Valmiera, Daugavpils, Liepāja utt. Varam ielikt ne tikai treknu mīnusu RS maciņā, bet arī citās Rīgas Domes budžeta pozīcijās.
Tā ka, gaidam un ceram, ka man nav taisnība.
P.S. Pats dzīvoju Rīga jau 17 gadus, bet deklarēts neesmu. Sabiedrisko transportu pēdējo 10 gadu laikā esmu lietojis retāk kā vienu reizi gadā, katru reizi nākas prasīt cik ta biļete maksā.
Esmu nikns.Galīgi nepareizi.
, bet pret cilvēkiem, kas piemēram dzīvo Jelgavā, bet strādā Rīgā un dienas laikā izmanto sabiedrisko, uzskatu ka tas ir negodīgi un stulbi 
