Ko mēs daram savās dzīvēs? Mēs augam. Mēs augam, lai sasniegtu savus mērķus, lai piepildītu visu iecerēto. Mēs piedzimstam un sākam savu attīstības ciklu - mācamies staigāt, lasīt, runāt, rakstīt, tātad attīstam savas iemaņas. Attīstam kustību, domāšanu. Kad esam pieaugušāki, mēs kļūstam atbildīgi par sevi un izvirzam sev dzīves mērķus. Izmantojam to, ko dzīves laikā esam iemācījušies.
Kad atceros savu bērnību, es redzu bērnu, kam patīk lasīt, kurš ātri sāk komunicēt, attīsta valodu, raksta labā rokrakstā un turpina to attīstīt, bērnu, kam zīmēšana kļūst par lielu prieku. Kad paskatos uz sevi tagad, es redzu vīrieti, kas nespēj izlasīt nevienu grāmatu, par savu literatūru uzskata internetu, redzu vīrieti, kura rokraksts salīdzinājumā ar bērnību ir drausmīgs. Dzīvojt progresēju, bet tomēr viss tas, kas bērnība aizrauj, regresē līdz pat nullei. Kāpēc? Pašam pieņēmums, ka pie vainas ir katra cilvēka raksturs. Es esmu straujš un gribu pēc iespējas ātrāk sasniegt savu mērķi, kļūt par policistu. Es daru minimumu, lai to saniegtu un pavisam aizmirstu to, ko agrāk mācēju lieliski..