Sveiki! Nolēmu sākt visai vērienīgu aptauju. Vairākiem spokiem lūdzu pastāstīt par smagāko, nopietnāko un arī sāpīgāko savainojumu, kāds viņiem gadījies. Aptaujāju gan meitenes, gan puišus.
Saņēmu vairākas interesantas atbildes, domāju, ka būs interesanti palasīt 
Ar šo rakstu nekas nebeigsies, jo es domāju turpināt aptaujāt pārējos spokus. Plānoju vēl vismaz 2 daļas.
vampire: Man smagākais savainojums ir bijuši apsaldējumi pirms 2 gadiem, kad nosaldēju abas rokas. Dabūju čulgas un pagulēju slimnīcā, lai nesāktos asinssaindēšanās.
ĻaunīC: Bērnībā bieži kritu no riteņa un atsitu galvu.. Kā arī brālis man kādus 4 smadzeņu satricinājumus uztaisīja - zinu, tas daudz ko izskaidro..
filips811: Pēc mana profila spriežot, esmu sportists, precīzāk, futbolists, tāpēc ir bijušas traumas. Visnepatīkamākā trauma ir - lauzts deguns. Tas notika pirms 3 gadiem, kad ar savu komandu Liepājas Metalurgs braucu uz Poliju. Mazs turnīrs, kurā piedalījās 5 komandas, neskaitot mūs. Pārsvarā komandas bija no Polijas. Mēs un vēlviena LT komanda bija izņēmums. Vienā dienā mums bija paredzētas 2 spēles. Pirmo spēli zaudējām 3:1, bet otrās spēles laikā, kad rezultāts bija 2:1 mūsu labā, pretinieku spēlētājs ar galvu salauza man degunu. Vārtsargs izsita bumbu no vārtiem un mēs abi cīnijāmies ar galvām gaisā par bumbu. Viņš ar pakausi man salauza. Auč. Tas, protams, nebija speciāli, bet jām... Likās, ka asinis pludo, viss cauri utt, bet par laimi, tie bija tikai puņķi. Nu ko, aizveda uz slimnīcu, teica, ka nākamajā dienā būs operācija. Aizbraucu atpakaļ uz skolu, kur dzīvojām un mocījos ar sāpēm. Nākamajā dienā aizbraucu atkal uz to pašu slimnīcu, bet ārsts teica, ka bez vecāku atļaujas nevar. (Man tad vēl bija 15) Tā nu es kruts staigāju pa Polijas pilsētām ar šķību degunu. Kas notika tālāk, nestāstīšu, pārāk ilgu laiku tas aizņems.
Makdaks: Bija gadījies tikt avārijā ar vienu kas devās uz labākiem medību laukiem, pašam sadzina kājas dirsā ka 3 mēnešus sapēja un kreisā kāja bija īsāka par labo un nežēlīga klibošana un sāpes bija.
Mika Mika123:
Man bija neliela tempertūra. Acīmredzot bija sanācis noģībt vannasistabā, jo kad pamodos visas pudeles, aiskari - viss,ieskaitot mani mētājās pa zemi. Cēlos un gāju uz gultu un noģību vēlreiz. Un tā vairākas reizes (kādas 3-4) - laikam kkāda ģībšanas lēkme :D Tā nu dabūju diezgan smagu smadzeņu satracinājumu. Var teikt,ka esmu apdauzījusi galvu pret izlietni - burtiski!
TavaMaate: trakākais laikam jau būs smadzeņu satricinājums, jo neesmu nekāds kamikaze
Delverēns: Vispār esmu bijis visai prātīgs bērns. Tāds nopietnākais savainojums - nolauzu pusi no priekšzoba (alkohola ietekmē :D) Nācās tādai staigāt 2 mēnešus pirms tiku pie zobārsta. Alkoholam ir negatīva ietekme uz jūsu veselību :D
eimaks: Nu bija viens tāds atgadījums ka klausoties mūziku uz baigajiem basiem subwoofers uz galvas uzkrita Saka ka nebiju atslēdzies, bet nākamais ko atceros ir kā gulēju uz grīdas. :D
sexandviolence: Pagājušogad piedaloties skolas sporta dienā pirmo reizi savā 17 gadu ilgajā mužā saņēmos un uzkāpu uz slēpēm. Iznākums diezgan skumjšs. Neveiksmīgi nokritu un izmežģīju celi - ceļa bļodiņa izgāja no vietas. No asajām un pēkšņajām sāpēm(varbūt kā meitenei mans sāpju slieksnis ir mazāks, bet nu vienalga, sāpes bija drausmīgas) uz kādām 20 sekundēm atslēdzos. Aizveda mani uz traumpunktu, dakteris ļoti saudzīgi pataustīja celi un rezultātā dabūju 3 nedēļas nogulēt gultā ( ar apsējiem un tādiem kā stiprinājumiem (īsti nezinu kā to draņķi sauc) ap kāju). Kad noņēmu elastīgās saites un domāju, lai kāja paelpo, guļot gultā neveiksmīgi pagriezos un bļodiņa atkal izgāja no vietas un sāpes bija vēl drausmīgākas. Arī pēc tam atsālot iet skolā bija diezgan lielas sāpes, bez tabletēm neiztiku, pēc tam līdz ko nogāja pampums pazuda arī sāpes. + vēl braukājot ar riteni kājas +/- atkal nostiprinājās. Vēljoprojām ik pa laikam uz laika maiņām kāja sāp, bet nu tas jau tā. :)
Prezidente: 12.klasē sporta stundā guvu smadzeņu satricinājumu. Varbūt esmu īpaši akrobātiska, jo lecot pāri āzim, nokritu atmuguriski, viss ķermenis bija uz paklāja,bet galva.... bām! Pēc 15min medmāsa man jautā-Kā tu nokriti? -Nokritu?Kad es nokritu?
Nu kad spoku sieviešu dzimtes pārstāvēs piedzīvos dzemdības, tad parunāsim, kas ir pats sāpīgākais, ko vispār kāds var izturēt...
daži bija baigi briesmīgie...citi tādi smieklīgi - kā kļavas lapai - Es atceros kritienu, asaras un ģipsi.- šitas atgādina "briljanta roku" :D
Hmm..izrādās, ka tik daudzi no spokiem ir atsituši galvas. Tas laika daudz ko izskaidro :D
C'moon, ja tu spēlētu klavieres saprastu viņu. Man pašai ar tāda doma dažreiz prātā ienākusi :D
takā jauta tikai populārajiem spokiem pastāstīu pats - man ir daudz rētu un divas no tam ir ļoti labi palikušas atmiņās, bet lielākās sāpes man ir sirdssāpes :(
gaidu, kad šī aptauju slimība beigsies, tāpat kā iepriekšejās piem. tulkoto melno rāmju slimības utt.
virtuāli visi ir ahūnie dirsēji, gribētu redzēt kā tu viņam šo pateiktu dzīvē, acīs...
cik cilvēku, tik viedokļu
Šodien - savos gandrīz 25 gados- es nožēloju, ka biju slinka un negāju uz klavierstundām. Manuprāt, mācēt spēlēt kādu mūzikas instrumentu ir ļoti skaisti - kaut vai pa dzerstiņiem, jo ir tik daudz cilvēku, kas no mūzikas nejēdz vispār nekā... Pietam, lai mīlētu mūziku, ar to obligāti nav jānodarbojas profesionāli.
Par tavu pēdējo teikumu - piedod, bet 90% 10-14 gadīgo cilvēkbērnu ir stulbi un gatavi darīt JEBKO, lai tikai neklausītu vecākus un varētu nodoties savām mīļakajām notrulinošajām izklaidēm. Bet tas nav nopietni, ja bērns ar šādu debīlu rīcību var manipulēt ar vecākiem un viņi tam pakļaujas. Kur tad paliek neatlaidība un mērķtiecīgums? BET tā jau ir pavisam cita smaga pedagoģiska tēma (:
Man divas reizes galvā bijis šēlums - ar galvu tajos veco laiku radiatoros tieši uz kantītēm. patīk skriet.Kaimiņsuns izkoda cauri lūpai, sejā biš, kājās, rokās. Asinis bij pamatīgas. Arī pēc aklās zarnas izoperēšanas sāpes bija neciešamas, asas. Un diskotēkā pirms 4 gadiem salauzu/izmežģīju kājas pirkstu, dejojot pie 30 seconds to mars - The Kill. Un pagājušogad Netālu no Valmieras tādā mazā festiņā "Mīlas Vasara" skrēju tumsā meklēt kādu, runādama pa telefonu, turklāt skrēju uz skatuves pusi, kuras gaismas apžilbināja acis, un jutu, ka pazūd pamats zem kājām, un pēksņi - tinkš - jūtu sāpīgu triecienu pa galvu. Sākumā viss normāli, pieceļos, domāju, ka nekas traks, bet kaut kādi puiši piesteidzās, izcēla mani no bedres un sākās panika. Uzspīdinot gaismu uz pieres - viss asinīs. Man tajā brīdī pazuda filma - balts gar acīm, aklums uz brīdi. Lēnām atguvu redzi, pataustīju pieri - tieši uzaci, un mēģināju noņemt brilles, lai pieliktu salveti - nekā, brilles nevar noņemt. Tās bija ieķērusās uzacs ādā. Viņi teica, ka esot redzējuši galvaskausu, es nezinu, spogulī neskatījos. Protams, tie paši puiši aizveda uz slimnīcu - paldies par to viņiem.Nācās, protams, šūt, Jā un slimnīcā uzgaidāmajā telpā man blakus sēdēja vēl viens cietušais no ''Mīlas Vasaras" ar sagrieztu pēdu. Kādu laiku izskatījos pēc avatāra, seja bij uzpampusi. Smadzēņu saricinājums. Neizgulēju, diemžēl. Patiesībā man vēl paveicās, jo tajā betona bedrē pa vidu esot bijušas trubas, uz kurām varēju uzdurties un man ir palikušas acis! Tikai tā uzacs ir nepakustināma-paralizēta. tā kaut kā man ir gājis.
Trakākais kas man bijis ir ka skrēju pa skolu ,paslīdēju uz grīdas un nolikos ar muguru pa betona trepēm.
Rezultātā nevarēju paelpot kādas 50 sekundes un visu dienu sāpēja mugura un bija šoks ka nenomiru. toreiz kājās bija jaunās botes ,kuras no tās dienas arī vairāk nekad nevilku!
