Sapņu ķērājs jeb sapņu šķirotājs (pēc senas Ziemeļamerikas indiāņu leģendas) ir rāmītis, kuru pakar virs gultas galvgaļa, lai labie sapņi rāmīša tīklā tiktu notverti un paturēti, bet sliktie caur tīkla caurumu aizvadīti projām kosmosa plašajās tālēs uz nebūtību. Sapņu ķērāja noslēpumu esot radījis indiāņu burvis Iktoms, kurš ieradies zirnekļa izskatā un noaudis šo savdabīgo tīklu. Tagad sapņu ķērāji kļuvuši populāri visā pasaulē.
Sapņu ķērāju var izgatavot arī pats sev, izrotājot to ar putnu spalvām, pērlītēm vai zirgu astriem. Atrod lokanu, vislabāk kārkla, rīksti, to saliec aplī un sasien galus kopā ar diegu. Izliektais aplis jānotin ar dziju, audumu vai ādas sloksnīti. Pēc tam jāsadala apļa ārējā mala vienādos attālumos, nostiprinot tīklojamo diegu un piesienot pavedienu. Tīklojumu sāk no viena punkta, apvijot apkārt aplim, nākamo apli veido, pavedienu apvijot pirmajam aplim pa spirāli uz centru, pakāpeniski piepildot apļa brīvo laukumu, līdz palicis vairs tikai neliels caurums apļa vidū. Šo apli noslēdz, nostiprinot diegu.
Iegādājoties sapņu ķērāju bērnam, tajā parasti iekar zvaniņus, mīkstas rotaļlietas, krāsainas bumbiņas, kas piesaista bērna uzmanību. Zvaniņi ir paredzēti enerģētiskai aizsardzībai, jo skaņas rada tīru un harmonisku enerģētisko lauku. Pēc austrumnieku ezotēriskās gudrības iekārti zilonīši rada pozitīvu starojumu - tie ir prieka un laimes zīme. Kamielīši, kas šūpojas sapņu ķērājā, ir mīlestības simbols. Zvaniņi un kareklīši laiku pa laikam jāpašūpo, lai telpā, kurā dzīvo bērns, radītu labvēlīgu vidi.
Izklausās diezgan neticami, taču zinātāji stāsta, ka, guļot pie sapņu ķērāja, visi sliktie sapņi tiešām tiekot izkliedēti un cilvēks sapņojot tikai labus sapņus vai nesapņojot nemaz.
