Pīrsinga veidi11
124
2
Auss pīrsings parasti tiek dēvēts arī par auskaru. Vispopulārākā un nesāpīgākā ir ausu ļipiņu caurduršana. Dzīšanas procesā ļoti retos gadījumos rodas iekaisumi. Caurdurtās ausis sadzīst 6—10 nedēļās. Ausu pīrsings var būt dažāds — var izdurt pa vienam caurumam katrā auss ļipiņā vai vairāku caurumu rindu vienas vai abu ausu garumā. Viens diezgan izplatīts ausu pīrsinga paveids, ir tā sauktie tuneļi. Tos veido palēnām — no tievākiem pīrsingiem pamazām pārejot uz resnākiem. Mūsdienās šādi ausu pīrsingi tiek uzskatīti par stilīgu un modernu lietu, un pat dažos pasaules muzejos iespējams apskatīt četrus tūkstošus gadu vecas figūriņas ar rindā caurdurtām ausīm.
Naba ir ļoti erogēna zona, tāpēc nabas caurduršanu uzskata par visai pikantu modes lietu. Nabas pīrsinga aizsākumi iestiepjas senajā Ēģiptē. Tolaik tikai faraoni un karaliskās ģimenes locekļi drīkstēja caurdurt ādu ap nabu. Zemnieki, kuri pārkāpa šo likumu, tika bargi sodīti. Taču, ja zemnieka meitene bija piedzimusi ar perfektu, apaļu nabu, dažreiz viņai to atļāva caurdurt, šādi paaugstinot savu sociālo statusu. Nabu parasti caurdur vertikāli tās augšdaļā vai apakšdaļā. [3]
Krūtsgala pīrsings tika uzskatīts par spēka, vīrišķības un izturības simbolu. Centrālamerikas tautas caurdūra krūtsgalus iniciācijas rituālos, lai apliecinātu savu ieiešanu vīrietībā. 1890. gadā Parīzē viktoriānisma sievietes satricināja publiku ar saviem krūtsgalu pīrsingiem. Dažām bija pat caurdurti abi krūtsgali un tos savienoja sudraba ķēde. Šobrīd šis pīrsinga veids kļūst aizvien populārāks.
Deguna caurduršana ir viens no sāpīgākajiem pīrsinga veidiem, jo deguna āda ir ļoti bieza. Tāpēc ir svarīgi to izdarīt pareizi un vēlāk rūpēties par tā ātru sadzīšanu. Šajā laikā nav vēlams lietot sudraba rotājumus, jo tie oksidējas, kas savukārt var izraisīt iekaisumus, alerģijas un uztūkumu. Šis pīrsinga veids radies Tuvo Austrumu reģionā apmēram pirms 4000 gadiem. Tālāk tas izplatījies Indijā apmēram 16. gadsimtā, tur to pielietoja dižciltīgo kastu pārstāvji. Rietumos šo pīrsinga veidu adoptēja hipiju kultūra, kas ietekmējās no Indijas kultūras, 60. un 70. gadu ceļojumos. To nedaudz izmantoja arī panki un citas jauniešu kultūras, 80. un 90. gados, lai protestētu pret sabiedrībā pastāvošo konservatīvismu.
Mute un lūpas ir jūtīgas ķermeņa daļas un darbojas kā afrodiziaks (dzimumtieksmi uzbudinošs), tāpēc ir tikai dabiski, ka vienīgi augstāko kastu locekļi, acteku un maiju kultūrās, varēja rotāt lūpas ar tīra zelta rotām. Arī Aļaskā līdz pat 19. gadsimta beigām stāvokli sabiedrībā noteica lūpu pīrsings. Tur gan vīrieši, gan sievietes lūpās nēsāja ziloņkaula rotājumus, kurus dēvēja par labretiem. Vīriešiem bija atļauts nēsāt vienu labretu lūpas vidū vai divus — katrā lūpas pusē. Sievietēm savukārt bija atļauts nēsāt vienu labretu lūpas vidū. Šobrīd lūpu pīrsings ir kļuvis populārs, biežāk tiek caurdurta apakšlūpa, taču arī augšlūpas pīrsings neatpaliek. Caurdurtās lūpas sadzīst 6—8 nedēļās. Dzīstot reti veidojas iekaisumi, jo mutes mikroflora iznīcina nevēlamos mikrobus.
Acteku un maiju senajos tempļos šamaņi un priesteri caurdūra mēles, tā bija rituāla daļa, lai nonāktu kontaktā ar dieviem. Šobrīd mēles pīrsings aizvien ir populārs gan vīriešiem, gan sievietēm, jo tas šķiet seksuāli rosinoši un uzbudinoši. Mēles caurduršana nav sāpīga, jo mēle ir muskulis un adata tai cauri izslīd ļoti viegli. Visbiežāk pēc caurduršanas mēle piepampst un kļūst jūtīga. Pēc desmit dienām uztūkums mazinās.
Rotājums uzacī var būt jebkurā vietā — no uzacs vidus līdz pat tās ārējai malai. Uzacs nekādā gadījumā nedrīkst būt caurdurta vienā virzienā uz acs iekšpusi, jo tur atrodas nervi, kurus pārdurot pastāv risks iegūt traumu. Uzacs caurduršana ir sāpīga, jo āda ir plāna, turklāt zem tās atrodas matiņu saknītes. Caurdurtā vieta dzīst piecas līdz sešas nedēļas, dažkārt pat ilgāk.
Tev patiks šie raksti
Tiesi domāju drīz durt mēlē pīrsingu,visu laiku biju satraukusies vai sāpēs vai nē...nu redz super 
:f7u12:
