Kārtējā diena šajā dvēseļu karnevālā. Kārtējā nakts beidzas, beidzas tikpat ātri kā sākusies. Atmiņas ir ēnas, tinte uz lapas, un es, liekas, nevaru atrast ceļu mājup.
Manas acis nenodod nevienu sāpi, kas mitinās manī iekšā. Es cenšos būt kā lelle... lai manu vājumu neizmantotu pret mani.
Draugi – tie ir eņģeļi, kuri tad, kad tev ir ļoti grūti, palīdz piecelties un atgādina, ka vajag lidot.
Dzīvot un uztvert visu viegli, ar smaidu, saglabājot vēsu prātu un novertējot visu, kas Tev ir, jo tik līdz sākam uztvert lietas par pašsaprotamām, tās sāk zaudēt savu patieso vērtību!
***
Rudens vakari drīz kļūs garāki un ziema vairs nebūs aiz kalniem. Tāpēc vēlos zināt jūsu domas vai rakstu likt katru dienu kā agrāk??Tikai būs viena izmaiņa vairs nebūs septiņos no rīta, jo man apnika agri celties, bet uz vakarpusi. Man liekas atziņas šoreiz diezgan skaistas, nezinu kā jums, bet man patīk. Un vēl tetovējumus es likšu.
Love u all, ✗ℴ✗ℴ !
