Ir tāds fenomens, par kuru Latvijā, šķiet, nekur un nekad vismaz publiski nav runāts. Kā zināms, spicpapēdītes pēc izskata dalās divās kategorijās. Tātad, ir kurpītes ar slēgto purngaliņu un attiecīgi ir arī atvērtie purngaliņi. Lielum lielā vairumā gadījumos tas cilvēkiem neko neizsaka, taču ir izņēmuma gadījumi. Tālākais ir attēlos ar parakstiem. *Tas nekur nav rakstīts, bet ir zināms no mutvārdu pārstāstiem. Tāda nianse.

Sandales - nav tas pieņemtais formāts dažādos zolīdos ofisos un vēl jo vairāk valsts iestādēs. Priekšnieki minētajos iestādījumos strādniecēm noteikti šo atgādina.

Tāpat sandalēs ar siksniņām - nav pieņemts... apmeklēt cietumus! Runa šeit nav par to pastāvīgajām iemītniecēm, kurām spicpapēdenes vispār ir aizliegts priekšmets. Netiek rekomendēts šādas vilkt arī īslaicīgajām neizteiksmīgo ēku apmeklētājām...

Ja nu kas, tad cietumus apmeklēt nerekomendē uz dižiem un augstiem papēžiem.

Slēgtās kurpes ir vēlamais dress-kods iestādēs un privātajos kantoros, kur ir vēlme pretendēt uz zolīdumu un konservatīvu gaisotni.

Slēgtās augspapēdenes arī uz ielas - daudzu prātos - konkrētajai sievietei piedod "lielāku cenu" un pārliecības latiņu! Vai jūs tam piekrītat?

Protams, papildus nozīme ir kurpīšu krāsai. Sarkanā - vedina uz visāda veida aktīvu un arī erotisku darbību. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.