Es gribētu jums pastāstīt par vienu no bargākajiem karate veidiem “Kyokushinkai”, kas nozīmē - sabiedrības augstākā patiesība.
Šis stils ir ļoti populārs Eiropā, it īpaši - Lietuvā,Polijā un Ukrainā.
P.S. Es ar šo cīņas mākslu nodarbojos jau 5 gadus, esmu ticis līdz dzeltenai jostai un negrasos pie tā apstāties.
Matsutacu Ojama - dzimis 1923. gadā, vienā no Korejas ciematiem. Izcilais karate magistrs un skolotājs, viens no slavenākajiem pārstavjiem cīņas mākslā. 10. Dana ieguvējs un “Kyokushin kai” dibinātājs, kurš popularizēja karate Japānā un citās valstīs. Daudzu populāru karate grāmatu autors, kā arī pasaules nacionālā sporta sacensības organizators. Viņa stils ātri iekaroja popularitāti, kā “spēcīgākais karate”. Ojama līdz savai nāvei paspēja izveidot “International Kyokushin Organization”(IKO), kura eksistē arī mūsdienās un kuru pārvalda pāris miljonu cilvēku visā pasaulē.
P.S. Ojama trennējās cīnoties ar buļļiem, kuri tika piesieti pie viņa vidukļa, 3 buļļus no 63 viņš nosita līdz nāvei.
Kyokushin karate - stils tika veidots pretēji daudziem (bez kontakta) karate stiliem, demonstrējot pasaulei reālu karate spēku un varu. Pakāpeniski iegūstot slavu daudzās valstīs un vēlāk veidojot pamatu citām kontakta stila karate. Priekš “Kyokushinkai” dibinātājā - Matsutatsu Ojamai visa dzīve bija veltīta tam,lai karate atdzimst kā cīņas māksla. Pasludinot Budo–karate ideālus,Ojama neapšaubāmi atdalija visu militāro disciplīni un sporta praksi,sekojot Japāņu kara tradīcijām un Bushido garam.
’’Spēcīgāko karate’’ – nodemonstrē savu reālo spēku galvenokārt uz sporta tatami un kyokushinkai pasaules čempioni pretendēja uz olimpiskajām karate spēlēm. Daudzās valstīs kyokushinkai attīstība bija saistīta ar sporta organizācijām, olimpiskajām kustībām, sporta cīņas mākslām un karavīru paņēmienu apmācībām.
Attīstība - par pusgadsimtu laikā Kyokushinkai pastāvēšanu stingri notiekti nostiprinājās sporta cīņas mākslā. Likumīgi izmainot mērķu orientāciju un karatistu sagatavošanās sistēmu. Šo izmaiņu sekas ir strauja attīstība šajā cīņas mākslas veidā un sporta sasniegumos.
Kyokushinkai – ārkārtīgi interesants sporta veids.Cīņas (Kumite) notiek pilnā kontakta bez aizsargaprīkojuma(ķiverēm,cimdiem un kāju aizsargiem). Vienīgais ierobežojums - aizliegti sitieni ar rokām pa galvu. Pilnkontakta cīņas,pilna un bagāta ar augstiem kājas sitieniem un spēcīgiem dūres sitieniem. “Kyokushinkai” vienmēr piesaistija lielu tautas pūli ar savu enerģisko un jaudīgo cīņas mākslu. Ar katru gadu karate, kā sporta veids kļūst ar vien populārāks visā pasaulē.
Ceru, ka Jums patika mans raksts.
Par sportisku Latviju.
Kā izpaužas bezkontakta karate? Viens otru nodirš līdz bezsamaņai?
Bet raksts ir ok, + no manis. Tikai nepatīk, ka reizēm cīņas veidus iemācās nepareizie cilvēki. Un nepatika tā attieksme pret nabaga vēršiem.
Oi, atgādina manu bērnību, kad gāju šādos treniņos, konkrētāk, bija mums tāds garš un neizprotams nosaukums - kung fu karate do Baltais drakons, kaut kāda saistība ar Kyokushinkai bija, vai nu sacensībās šo dzirdēju, vai arī kur citur. Lai nu kā, skapī mētājas balta, dzeltena un oranža josta. Un kimono, kas domāts 1.50m īsiem puikiņiem. 7ls humpalos, laikam izbraucu pa lēto ar to kimono.
Labi, labi, visi šie bokseri un kikbokseri var sadot daudziem karatistiem pa ribām, taču to lokanumu un vingrumu, kā arī disciplīnu, ko dod karate nedod neviens bokss. Atceros, kā mētājām salto, ritentiņus, stiepām kāju muskuļus, taisījām špagatas, ar kulakiem dauzījām dēļus (bija pat asinis).. Ja nebūtu pametis to nodarbi agrā bērnībā, aizejot dejot tautiskās dejas, jo tur ir vecenes, tagad nebrakšķētu kauli un virtuvē varētu sīpolus griezt špagatā un biedēt kaimiņus. Tagad zato protu trideksnīti sist apbrīnojami precīzā ritmā. Dejojot galopā.
Šis šobrīd noderētu visiem 9. klasniekiem kuri kārtos latviešu valodas eksāmenu (publiskā runa). Cilvēks centies un diezgan daudz teksta sagatavojis, jums tikai jāpastāsta. Malacis! 
Ir daudz lasīts par dažādo karate un austrumu meistaru varenumu.
Un tomēr, K1 parādā, ka uzvar citi! (?)
Ka cilvēki sporto tas vienmēr ir apsveicami, bet pēc savas pieredzes visa tā karatē būšana tāds sūds vien ir. tik skaiti naudu, maini jostas un tolka pa lielam kā no cīņas sporta nekāda, izej uz tatami un tā kā losis sit otram pa vēdaru kas no realitātes ir diezgan tālu, ne velti royce gracie meta izaicinājumu visiem šitiem stiliem un pats ar klapēju visus tos karatistus un streetfighterus. 
bet ++ par rakstu
Pirmās jostas jā,bet ar katru reizi grūtāk un cilvēks pats saprot, kad viņš ir gatavs likt uz nākamo jostu.
Pati arī trenejos kādus 4 gadus. Paldies, par jauko informāciju un kad autausi visu atmiņā ;D Pilnībā gribās atsākt trenēties. Vai tu zināji, ka Van Damme un Lungrēns arī nodarbojās ar kyokushinkai? :)
Pats arī nostaigāju 12 gadus. Dabūju 1 danu, bet tā sanāca, ka tad arī iestājās pieaugušo dzīve un nācās to visu pamest. Tagad ikdienā uznāk tādi momenti, kad nenormāli gribas aiziet uz zāli un ar kādu pasparingot....
