Ko mēs mēdzam domāt skrējiena laikā:
1.Kāda burvīga diena skrējienam…
2.Galīgi garām.
3, pieci kilometri ir tikai 2,5 km turp un 2,5 km atpakaļ. Tas ir aptuveni 2 km turp un aptuveni 2 km atpakaļ. Nav nemaz tik daudz.
4.Tomēr rodas sajūta, ka ir gan daudz.
5.Cik ilgi es te jau skrienu? Gadu ??
6.SEŠAS MINŪTES ???
7.Es pat varu atcerēties, kāda bija mana diena pirms šī skrējiena.
8.Labi, koncentrējies. Vēl četri kilometri.
9.Bet kurš gan skaita pirmo un pēdējo kilometru? Grūti būs tikai trīs kilometrus.
10.Ak nē. Vēl viens skrējējs.
11.Man viņam jāpamāj?
12.Es noteikti pamāšu!
13.Ooookey, nepamāja pretī. Nekad vairs tā nedarīšu !!
14.Ja man sāktos sirdslēkme, diez kurš varētu atrast manu ķermeni šeit guļam?
15.Ak šausmas, es ceru, ka es neatradīšu šeit nevienu guļam.
16.OK, puse distances jau noteikti paveikta.
17.Kooo? Tikai divi kilometri ??
18.Labi, koncentrējies. Ko es ēdīšu, kad tikšu mājās?
19.Noteikti vismaz divas šķēles picas.
20.Derētu arī salātu.
21.OK, nekādu salātu !
22.Diez kā gan es izskatos, kad skrienu? (Ieskatās skatlogā pa ceļam).
23.Ak vai ? Tiešām es tā izskatos ??
24.Labi, vienalga. Nu jau vajadzētu būt beigām.
25.3 km. Vēl 2 km. Man nepatīk skriešana. Kā var vispār patikt skriešana?
26.Pag, mazāk nekā 1 km atlicis ? Aiziet, es to paveikšu!
27.Esmu skriešanas supermens!
28.Man vajadzētu pieteikties maratonam. Kas gan ir maratons? 20 km turp, 20 km atpakaļ. Četri reiz desmit. Un desmit ir tikai divreiz pieci.
29.Es noteikti pieveiktu maratonu, JA vien es to gribētu!
30.Nu ko, skriešanai nav ne vainas.
