Sveiki spoki 
Skrejriteņi jeb skūteri ir pieņemti par pilntiesīgiem skeitparka iemītniekiem - tas ir fakts. Tā tas ir noticis, neatkarīgi no kardināli atšķirīgajiem viedokļiem par šo nodarbošanos un pašu priekšmetu (taisnleņķa stāvgrūdis) kā tādu. Kā jau visam uz šīs pasaules, arī skūteriem ir savas labās un sliktās īpašības. Lūk tikai daži plusi un mīnusi attiecībā uz šo "sporta veidu".
+ Ar skūteri viss ir vieglāk. Pats par sevi kā braucamrīks tas ir vieglāks, brīvāk vadāms un tehniski vienkāršāks. Līdzīgi kā BMX velosipēdiem pēdējos gados, arī skūteru stūres augstums ir cēlies un tagad uz tā var stāvēt ar puslīdz taisnu muguru.
– Līdz ar šo vienkāršību nāk savi mīnusi. Skūteri kā “ekstrēmā subkultūra” ar neko inovatīvu nekad nav nākuši klajā. Respektīvi, vairums triku ir ņemti no BMX arsenāla. Tā kā ar skūteri šos trikus izpildīt ir ievērojami vieglāk, sasniedzot attiecīgu braukšanas meistarību nākas kāpt pāri BMX esošo iespēju robežai un “pacelt latiņu” pieliekot trikam klāt vēl vienu barspin, tailwhip vai līdzīgu virpuli. Progress ir lineārs, garlaicīgs un izslēdz jebkāda veida radošumu. Noteikti pasaules top skūteristu rindās ir pozitīvi izņēmumi, bet tas tikai apstiprina šo bēdīgo likumsakarību – skūteristiem trūkst oriģinalitātes.
+ Skūteris ir lielisks veids kā skeitparka vidē iekļauties no agra vecuma – iemācīties “just” rampas izbraukt dažādas sarežģītības konstrukcijas. Ar skūteri ir vieglāk apgūt pamatus un sasniegt pieņemamu braukšanas līmeni kā ar gandrīz jebkuru citu skeitparkam piemērotu braucamrīku. Protams, arī ar skeitbordu var nodarboties fiziski mazāk spēcīgs puisis (vai meitene) un skrituļslidas ir pavisam cits stāsts.
– Jā – ar skūteri ir viegli braukt, bet tas nedara neko pārlieku labu bērna fiziskās attīstības labā. Protams, līdzsvara izjūtu tas mazliet dod, bet ne uz pusi tik daudz kā jebkurš cits “skeitparka instruments”. Par spēku vispār nerunāsim – BMX velosipēds daudz efektīvāk attīsta visa veida muskulatūru un dod to, ko veci vīri sauc par “kārtīgu krampi”.
Tā kā vairums uz skūtera kāpj tieši gados jauni džeki (lasi: mazi bērni), viņi visnotaļ ātri sasniedz to “kreatīvi garlaicīgo” meistarības līmeni, kuru jau pirmīt rakstā pieminēju. Šajā gadījumā lielisks risinājums ir pāriet uz BMX velosipēdu, jo skeitparka vide jau ir apgūta un BMX triku apgūšana nesagādās problēmas un padosies visai viegli.
– Šeit mēs nonākam pie pēdējā punkta – kā tas izskatās no malas. Īsti nekādu plusu skūteriem nevar likt, jo būsim godīgi – ar skūteri retais triks izskatās vizuāli iespaidīgi. Pat ja kaut kas liek izbrīnā plesties acīm, atliek vien padomāt kā tas pats vai pat vienkāršāks triks izskatītos ar BMX velosipēdu un diskusijai ir beigas. Šeit noteikti kāds teiks: “tas viss ir tikai un vienīgi gaumes jautājums!” Tā nav – par piemēru ņemsim salīdzinoši vienkāršu triku tabletop vai invert. Šajā trikā atslēgas moments ir pienācīgs kāju izvietojums, kad tās tiek liektas pāri velosipēda rāmim. Skūterim nav toptube un principā Tu liec kājas pāri tukšam gaisam – trikam zūd jēga pašā pamatā.
Ir daudz līdzīgu piemēru un diskusija par šo tematu var būt gara un plaša. Bez šaubām, raksts ir mazliet tendenciozs, bet tam pamatā ir nenoliedzami fakti. Viss plūst un mainās – viens no Latvijas prasmīgākajiem skūteristiem Reinis Garbulis jau iegādājies BMX riteni. Arī igaunis Roomet Saalik, kurš ir viens no pasaules top skūteristiem, gāž ar BMX un pat piedalās Simple Session.
Mūsu ieteikums visiem skūteru braucējiem ir apsvērt iespēju pārkāpt uz BMX riteņa – šādai rīcībai būs pozitīvs iespaids uz jūsu fizisko veselību, iespēju radoši izpausties un pilnveidot sevi, kā arī tas uzlabos jūsu sociālo dzīvi (vairāk jauni draugi).
Ceru ka jums patika
Ar cieņu Paceplītis
Uzmanīgi izlasi vēlvienreiz rakstu, tur nav rakstīts, ka visiem OBLIGĀTI jābraukā ar BMX un jādara tas ko daru es
