Par godu Lāčplēša dienai esam saposuši mūsu iemīļoto vidi sarkanbaltsarkanos toņos. Bet Tu Spoku bodē vari nopirkt sev patriotisku nozīmīti "Mana Latvija", kuru ar lepnumu vari nēsāt piespraustu pie sava profila visu turpmāko gadu. Tāpat esam sarūpējuši gaumīgas un patriotiskas vācamās lietiņas - Latiņus un karodziņus. Kurš visvairāk pa dienu savāks, saņems ne tikai cepumus, bet arī stilīgu medaļu "Patriots".
Lācplēša diena
Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, ko svin 11. novembrī. Viena no pazīstamākajām Lāčplēša dienas tradīcijām ir svecīšu aizdedzināšana pie Rīgas pils 11. novembra krastmalā. Bermontiādes laikā 1919. gadā šajā datumā Latvijas Bruņotie spēki sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju Pārdaugavā. Šajā dienā tika arī nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.
Latvijas PSR pastāvēšanas laikā Lāčplēša dienas svinēšana bija aizliegta, pirmoreiz to atsāka atzīmēt 1988. gadā. 1989. gadā tā tika noteikta par vēstures atceres dienu, savukārt kopš 1990. gada tā ir kritušo varoņu piemiņas diena.
1919.gada 8.oktobrī krievu pulkveža Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus. Bermontiešu draudi Rīgai tās iedzīvotājos radīja milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.
Bet ja nopietni kad Bermonta karaspēkam sadeva pa dirsu
