Ir pagājis, nu jau gandrīz kā gads kopš pēdējo reizi liku rakstu par Lorēm un nu šoreiz centīšos vismaz 1 reizi nedēļā likt priekš tiem kas vēl cer un gaida 
Pēc pēdēja raksta komentāriem, šodien vēlos jūs iepazīstināt ar kādu pūķi vārdā Winter Wywern, sāpju pavelnieci jeb Queen of pain un iespējams vienu no dotas varoņu favorītiem neredzamo Rikiju.
Noteikumi tie paši, komentāru beigās gaidu 3 varoņus kurus vēlaties redzēt nākamajā rakstā ( kuru apsolos izlikt šoreiz ātrāk 
)
Kādā pilsētā ar nosaukumu Elza reiz senos laikos dzīvoja kāds augstākais priesteris kā arī
tās pilsētas Imperators, kuram visnotaļ bija kāda pavisam neparasta un slepena aizraušanās, proti
tieksme uz aizliegtām sāpēm. Priekš cilvēka ar zemāku statusu šī aizraušanās varētu būt vienkārši
apmelojoša, bet, kad viņa augstība padodas šādām kaislēm, tas vienkārši var sagraut troņa diženumu.
Lai viss noritētu gludi un neviens par to neuzzinātu, pats troņa valdnieks bija spiests vērsies pie
demonologiem (cilvēki, kas studē dēmonus), ieslodzītiem pazemes cietumos, ar norunu, ka dos jebkuram brīvību, kas spēs radīt viņam moku pavēlnieci, kura kalpos viņam līdz mūža beigām. Un tā arī radās šis radījums vārdā Akašī, kura deva viņam tik izteiktas mokas, ka vēlāk viņš viņu iecēla par savu slepeno karalieni un sāka ar viņu pavadīt katru brīvo minūti, atdodoties pilnībā viņas spīdzināšanas fantāzijām. Laikam ritot uz priekšu, karalis pavisam aizmirsa par saviem karaļa pienākumiem, pilnībā tos apmainot pret juteklīgām ciešanām, kuras varēja tikai dot viņa karaliene. Bet, protams, tas bija līdz kādam noteiktam brīdim. Viņa spēja novest karali līdz „zombija” stāvoklim (pa pusei dzīvs, pa pusei miris), bet paklausību rūnas bloķēja viņas vareno talantu, un viņa atstāja Valdnieku vienmēr dzīvu. Beigu beigās valdnieka nolaidība radīja pilsoņu sacelšanos viņu valstībā. Iedzīvotāji ielauzās Valdnieka īpašumos, sagūstīja un aizveda līdz eksorcisma tornim, kur arī beidzās viņa dzīve. Līdz ko karalis tika nomests no torņa, rūnas zaudēja savu spēku un Queen of pain tika atstādināta no savas misijas un kļuva brīva. Tā arī viņa aizgāja lielajā pasaulē, lai attīstītu savu talantu uz tiem, kas viņai patiks.
Tāpat, kā jebkuram citam radošam dzejniekam, Aurotei nepietiek laika savai daiļradei, jo Winter Wyvernas dzīve ir pilna ar piedzīvojumiem un pārsteigumiem. „Eldvurma” eposs ir slavens ar savu garu un piesātināto vēsturi, taču daži ar lielu piesardzību uzskata, ka tie zinātnieku pūķi, kas vēl pastāv, nav nemaz tik ražīgi kā viņu priekšteči, jo no tā brīža, kad labklājība sāka celties, Eldvurskas sāgai tika pievienotas tikai pāris rindiņas. Aurote sūdzējās: „Mēs sākam aizmirst, ka dzīve – tā nav tikai uzvara pār saviem ienaidniekiem un zemju iekarošanām. Katram ir pienākums izrādīt sevi radoši”. Aurote bija sagatavojusies izmeklēšanas ekspedīcijai, grāmatu meklējumos, lai iegūtu iedvesmu, taču visas šīs izmeklēšanas atņem spēkus un novērš uzmanību no radošā procesa, kam ir jāvelta gana daudz laika.
Kaut arī Aurote ir spiesta slēpties savā mītnē, nepārtraukti papildinot savu sāgu, tas viņu neaptur iekulties varenās cīņās ar stipriem ienaidniekiem. Viņa pārmeklē pilis un antīkas bibliotēkas, bet godam nopelnītu slavu pētījuma procesā, uzskata tikai par blakus efektu saviem izmeklējumiem. Viņas meistarība un drosme uz cīņas laukiem kļuva par leģendu, taču savā mokošajā daiļradē viņa nespēja radīt to, kas gūtu atzinību viņas sāgai. „Es nebūšu apmierināta ar galveno lomu sāgā, es gribu būt tās autore.”
Riki piedzima kā vidējais dēls varenajā Talin dinastijā. Tajā laikā, kad viņa vecākais brālis bija apsēsts ar troņa ieņemšanām un jaunākais bija līdz ausīm noslīcis jautrībā un aplenkts ar rūpēm, vidējam brālim jeb Rikijam bija iedzimta prasme no zīdaiņu kājas un tā bija - ne redzamība.
Visu savu dzīvi viņš attīstīja savu talantu, kurš rezultātā izglāba viņam dzīvību, kad viņa ģimenei uzbruka. Neviens neizdzīvoja no dinastiju ģimenes, izņemot neredzamo, gudro un viltīgo Riki, kurš bija redzams tikai kā ēna dūmu mākoņos. Nemanīgi pārgriežot rīkli vienam pēc otra, viņš klusi nogalināja vairākus ienaidnieku kareivjus. Būdams zaudējis visu, kas viņam bijis, kā arī tiesības valdīt pāri zemēm,
Riki piedāvāja pakalpojumus citā jomā kā klusais slepkava. Novācot vienu mērķi aiz otra, viņš attīsta savas iemaņas, cerēdams, ka kādu dienu atriebsies tiem, kuri nogalināja visu viņa ģimeni.
Un neliels bonuss no manis. (kopš šīs daļas, raksta beigās būs kāds interesants fakts par dotu)
Ja pietuvina Treanta spēļu moduli tuvāk tad ar neapbruņotu aci var saskatīt mazu tekstu ar gravējumu uz sāna/ dibena "Riki was here " 
Paldies un uz tikšanos!
Labs raksts, būs jāapskatās arī tavi iepriekšējie dota 2 hero lore raksti. 
Mans requests: Faceless void, Slark, Wraith King.
