Viņi aizgāja jauni 755

Stefans Līvs bija viens no zviedru pēdējo gadu labākajiem vārtsargiem. Olimpiskais čempions un vairāku pasaules čempionātu medaļnieks. Lai arī viņam nebija izdevies nostiprināties NHL, 30 gadi ir vārtsarga brieduma laiks. Viss vēl bija priekšā. „Lokomotiv” vajadzēja būt viņa atspēriena punktam uz lielām uzvarām nākotnē. Zviedru klubs „HV71” iemūžināja Stefana 1. numuru uz visiem laikiem. Viņu atcerēsies kā labāko vārtsargu komandas vēsturē. Stefans pavadīja klubā 14 savas karjeras gadus.

Pavols Demitra bija Slovākijas hokeja lepnums. Vankūveras olimpisko spēļu rezultatīvākais spēlētājs un Slovākijas izlases līderis. Neskatoties uz neko, viņš neskaitāmas reizes ir atzinis, ka svarīgākais viņa dzīvē ir sieva un bērni, kuri vienmēr likuši pasmaidīt pat pēc neveiksmēm hokeja laukumā. Neviens Slovākijas izlases spēlētājs vairs neuzvilks kreklu ar 38. numuru. Tas paliks Demitras numurs uz visiem laikiem.

Karels Rahuneks bija viens no labākajiem uzbrūkošā tipa aizsargiem KHL un visā pasaulē. Viņu kā lielisku spēlētāju un gaišu, smaidīgu cilvēku atcerēsies hokeja mīļotāji Otavā, Ņujorkā, Ņūdžersijā, Maskavā, Jaroslavļā un, protams, arī dzimtajā Čehijā. Vissmagāk no spēlētājiem šī traģiskā ziņa skāra čehu hokeja zvaigzni Patriku Eliašu, jo abi spēlējot kopā Ņūdžersijas „Devils” bija kļuvuši par labākajiem draugiem. Arī Rahuneka 4. numurs uz visiem laikiem paliks neaizskarts un ar to vairs nespēlēs neviens Čehijas izlases spēlētājs.

Jozefs Vašīčeks paliks līdzjutēju sirdīs kā čempions visā, ko darīja. 2000. gadā viņš kļuva par pasaules junioru čempionu, 2005. par pasaules čempionu pieaugušo izlasēm. Tāpat viņš 2002. gadā kopā ar Artūru Irbi Karolīnas „Hurricanes” sastāvā spēlējā Stenlija kausa finālā, bet zaudēja, līdz 2006. gadā beidzot ieguva Stenlija kausu. KHL bija viņa nākamais izaicinājums. 2009. gadā viņš spēlēja finālā, pagājušajā sezonā pusfinālā, bet kļūt par čempionu viņam tā arī neizdevās. Arī ar Vašīčeka 63. numuru Čehijas izlasē neviens vairs nespēlēs.

31 gadu vecais čehs Jans Mareks bija viens no tiem, kuram ceļi pirms šīs sezonas varēja būt visdažādākie, tomēr nedodoties uz „Lokomotiv”, jo vēl pagājušās KHL sezonas finālā viņš spēlēja „Atlant” sastāvā un klubs vēlējās viņu paturēt, bet Jans izvēlējās vasarā doties tieši uz Jaroslavļu. Jana 15. numurs, ar kuru viņš spēlēja Čehijas izlasē, tika iemūžināts uz visiem laikiem.

25 gadus vecā vācieša Roberta Dītriha ģimene atcerās, ar cik lielu nepacietību puisis gaidīja šo sezonu, jo viņš vēl nekad nebija spēlējis Eiropā. Tā bija viņa pirmā sezona ārpus Ziemeļamerikas, turklāt tik spēcīgā un zvaigžņotā kolektīvā. Patīkams satraukums un jauni mērķi. Mērķi, kurus sasniegt iespēja diemžēl netika dota.

Baltkrievu jaunajam talantam Sergejam Ostapčukam bija tikai 21 gads un daudzi viņam paredzēja lielu nākotni pasaules hokejā. Arī šim jaunajam hokejistam „Lokomotīv” bija lielā iespēja, lai izsistos. Ostapčuka māte nepārdzīvoja vēsti par dēla nāvi. Viņa nomira katastrofas dienā.

Ivans Tkačenko „Lokomotiv” būtu spēlējis jau 10. sezonu. Līdzjutēji viņu mīlēja, krekli ar viņa numuru vienmēr tika izķerti, jo viņš bija savējais. Un tāds līdzjutēju sirdīs arī paliks.