Depeche Mode - 1.daļa - 80tie.
Depeche Mode - 3.daļa - no 2000.
Tātad "sen" solītais turpinājums. 90tie bija interesants laika periods visās sabiedrības dzīves nozarēs, manuprāt. Iespējams, ka mūzikā tas izpaudās visspilgtāk. Arī Depeche Mode izgāja cauri šim periodam, radot neticami labus albumus, bet grimstot atkarības, rokzvaigžņu dzīvēs, u.tt. Nu tad, uz priekšu!
Depeche Mode - 2.daļa - 90tie6
1990. gads un slavenais "Violator". Albums, kas satrieca mūzikas pasauli - fanus un kritiķus. Dziesmas, viena par otru labākas. Grupas un lielākās fanu daļas favorītalbums. Personal Jesus, Enjoy The Silence, Policy Of Truth, Halo, Clean, World In My Eyes. Vārdi, kas raksturo fantastiskas dziesmas, albumu, grupu. Šis albums (nebrīnos) ir iekļauts daudzos dažādos topos, kā arī grāmatā "1001 Albums, kas tev jādzird pirms nāves". Fantastiskas dziesmas no meistarīgā Martina Gora, ar Deiva Gahana sastriecošo balsi, Alana dziesmu miksēšanas māku (tieši viņš Enjoy The Silence no Martina balādes pārtaisīja par to meistargabalu, kas tas ir tagad.)
Ar rūgtumu jāsaka, ka grupas dalībnieku personiskā dzīve tieši no šī albuma sākā iet, teiksim, "downhill".
1993. gads un albums "Songs Of Faith And Devotion". Šis albums ir kaut kas starp "Violator" un 90tajiem tipisko grunge. Fantastisks albums, gluži kā iepriekšminētais. Patiesībā, ļoti "garīgs albums". Martins, acīmredzot, tajā ielicis visu savu sirdi un dvēseli. Manas mīļākās dziesmas no albuma: "I Feel You", "Walking In My Shoes", "Condemnation", "Rush", "One Caress".Jau sākot darbu pie albuma, Deivs sāka aizrauties ar narkotikām, precīzāk - heroīnu. Martins dzēra, Fletčs bija "garīgi nestabils", Alanam viss piebesījās, ja tā drīkst teikt. Tomēr, līdz albuma izdošanai, viss vēl bija kaut cik labi. Bet tad sākās garākā tūre DM vēsturē (ja nemaldos). Tā ilga nedaudz vairāk kā gadu (ar mazu pauzi pa vidu). Deiva balss bija neticami laba. Grupa uzstājās tikpat labi kā vienmēr, bet iekšējie konflikti sākā augt un augt...
Pēc tūres, 1995. gada 1. jūnijā Alans paziņoja par aiziešanu no grupas. Aiziešanas iemeslus viņš centās minēt savā "runā". Konspektējot viņa teikto var saprast, ka viņš vienkārši netika novērtēts. Tam es piekrītu. Kamēr viņš ierakstu studijā miksēja albumu nepaņemot nevienu brīvu dienu, pārējie mierīgi devās atvaļinājumos zinot, ka Alans visu izdarīs. Un neviens viņam nepateica paldies. Daudzi fani bija šokā. Vēl līdz šobaltdienai visi teju vai lūdz viņu atgriezties atpakaļ. Alans tiešām deva DM to īsto skanējumu. : / Pēc aiziešanas no DM, Alans nodevās savam personīgajam lolojumam - projektam Recoil, kuru tas sāka jau esot DM. (Iesaku paklausīties arī kaut ko no Recoil. Piemēram - Drifting.)
1997. gadā iznāca (par pārsteigumu) albums "Ultra". Neviens īsti neticēja, ka DM vēl pastāvēs divu iemeslu dēļ - Alana aiziešanai un Deiva pārdozēšanai 1996. gadā, kas uz 2 minūtēm lika apstāties viņa sirdij. Nedaudz smieklīgi (melnais humors), ka pēc izlaišanas no slimnīcas viņu apcietināja par narkotiku glabāšanu. Tomēr - albums iznāca. Visi bija laimīgi, kad tas beidzot bija galā, jo pie tā tika strādāts ilgāk nekā jebkad (augšupminēto iemeslu dēļ). Šajā albumā ir vēl lielāka grunge ietekme. Albuma singls - Barrel Of A Gun ir viena no manām mīļākajām dziesmām. Nedaudz depresīva, bet awesome. Man, personīgi, arī šis albums ļoti patīk. "Ultra" ir tāda kā robeža, kur dalās DM fani. Ir tādi, kuriem patīk pirms "Ultra" periods, ir tādi, kam pēc. Man patīk abi. :)
Nākamajā, noslēdzošajā daļā rakstīšu par 4 jaunākajiem albumiem. Starp citu, šī bilde ir diezgan liela un lieliski der kā ekrāntapete. ;D