Als Kapone un Valentīndienas Slaktiņš

 

Čikāga, kuru turēja rokās slavenais mafiozo Als Kapone, kļuva par daudzu gangsterfilmu filmēšanas vietu. Bet nekāda filma nelīdzinās asiņainajam teātrim, kas tika sarīkots Valentīndienā.

Organizētās noziedzības pasaulē slepkavība - neatņemama sastāvdaļa no ikdienas dzīves. Šis politiskais un disciplinārais līdzeklis, kurš aizstāj vēlēšanas, vēršanos pie tiesas un amatu maiņu. Slepkavība atrisina teritorālus strīdus un cīņu par varu, tā ir arī galīgais jebkuras problēmas atrisinājums, kura neprasa tiesneša un zvērināto klātbūtni, kāds noziedzīgā pasaulē ir bende.


Vārds Als Kapone kļuva par ASV noziedzīgās pasaules vardarbības sinonīmu.

Dzimis Bruklinā 1899.gadā, Alfons Kapone, itāļu imigrantu dēls, 16 gados jau bija nogalinājis 2 cilvēkus, bet 21 gada vecumā kļuva par "krusttēvu" vienai no slavenas ņujorkas bandām.

1919.gadā viņu paņema darbā čikāgas gangsteris Džons Torrio, kurš kontrolēja reketu, otrās Amerikas lielākās pilsētas, dienvidu daļā. Čikāgas ziemeļu daļu kontrolēja cita banda, kuras vadītāji bija Daions O'Benions, Bags Morans un Haimijs Veis; rietumu daļu kontrolēja sicīliešu brāļi Dženna. Katra no trim grupām centās palielināt savu ietekmes sfēru, taču visiem bija skaidrs, ka bez asins izliešanas, tas 
nebūs iespējams. Bet ja reiz tā - tad ir nepieciešami lieliski slepkavas. Pēc Torrio domām, labākais no labākajiem bija Als Kapone.

Izrēķināšanās Čikāgā.

"Sveiks, Al", - pasmaidīja Džo, pastiepjot viņam roku. Kapone atbildēja ar sešiem šāvieniem. Tas notika daudzu aculiecinieku klātbūtnē, taču neviens neko neredzēja, precīzāk - neuzdrošinājās redzēt.


1924.gada oktobra beigās O'Beniona banda nolaupīja lielu viskija partiju, kura piederēja Dženna brāļiem. Radās situācija, kuru zibenīgi izmantoja Als Kapone.
4.novembrī O'Benions sēdeja sava puķu veikala aizmugurējā istabā. Izdzirdot noklaudzam parādes durvis, viņš piecēlās, lai sagaidītu apmeklētājus. Nelūgto viesu bija trīs. Atskanēja šāvieni. Kamēr ieradās "ātrā palīdzība", O'Benions bija miris. Aizdomas krita uz brāļiem Dženna, taču policiju interesēja, kur izrēķināšanās brīdī bija Als Kapone. Bet viņam bija dzelžains alibi.

Haimijs Veis, kādreiz O'Beniona partneris, bija pārliecināts, ka viņa drauga nāvē vainojams ir Als Kapone un apzvērēja atriebties. Veis kriminālajā pasaulē bija slavens ar slepkavības metodes "firmas zīmi", kuru vēlāk izmantoja daudzi viņi kolēģi. Noslēpums bija tāds: noteikto mērķi apsēdināja mašinas priekšējā sēdeklī, bet slepkava apsēdās tieši aizmugurē. Kad mašīna sāka braukt, nolemtajam iešāva pakausī. Gangsteru valodā to sauca par "paņēma pavizināties".

Kopš O'Beniona slepkavības bija pagājušas dažas dienas un Ala Kapones mašīnu apšaudīja no automāta, bet veiksmīgais mafiozo necieta.


Pēc divām nedēļām Bags Morans, O'Beniona cilvēks, sašāva Džonu Torrio. Tas izveseļojās, bet saprata, ka spēlējas ar uguni un klusām devās atpūtā, atstājot noziedzīgo impēriju Kapones rokās. Un viss izmainījās. Torrio vienmēr bija tāda kā bremze, kas atturēja jaunāko partneri, taču tagad par bosu bija kļuvis Kapone un viņa nežēlība izpaudās pilnā mērā.


Nosākuma vajadzēja novākt brāļus Dženna.Divarpus mēnešu laikā trīs no viņiem tika nogalināti. Dzīvi palikušie savāca savu naudu un steidzami devās uz Sicīliju.
1926.gada 11.oktobrī, pie čikāgas baznīcas kāpnem tika no automāta nošauts Veis. Pēc viņa nāves tikai Morans bija palicis pa ceļam Kaponem, lai tas varētu kontrolēt visu amerikas mafijas pilsētu.


Abi gangsteri satikās un pārrunāja "savu" teritoriju robežas. Pamiers ilga mazliet vairāk kā gadu, bet Kapone vienkārši gaidīja izdevīgu brīdi, kad likvidēt pēdējo konkurentu.Tagad čikāgas mafijas "krusttēvs" daudz laika pavadīja savā jaunajā, lieliskajā mājā, kura atradās Floridas piekrastē. Morans izmantoja situāciju un sāka regulāri pārķert kravas ar alkoholiskajiem dzērieniem, kuras bija domātas konkurentam. Kapone, lai arī atrādās tūkstošiem jūdžu attālumā, bet viņš vienmēr lieliski zināja, kā un kas notiek.


Ar telefona palīdzību viņš deva pavēli saviem cilvēkiem "parūpēties" par Moranu. Laiks un slepkavības veids tika apspriests pa minūtēm. 1929.gada 14.februārī, Kapone sarīkoja biznesa tikšanos Majami. Viņam bija nepieciešams izveidot sev, svētā Valentīna dienas laikā, dzelžainus alibi.


14.februāra rītā, kad Kapone ar tuvākajiem kolēģiem atradās savā mājā Palmbīčā, seši Morana cilvēki satikās garāžā, kura atradās Čikāgas ziemeļu daļā, gaidot smagās mašīnas ierašanos ar viskiju no Kanādas. Moranam arī vajadzēja ierasties, taču viņš nezin kapēc kavējās. Pusvienpadsmitos Čikāgas iedzīvotāja misis Landesmane izdzirdēja šāvienus, kuri nāca no blakus ēkas garāžas puses. Viņa paskatījās pa logu un ieraudzīja vīrieti, kurš iekāpa lielā automašīnā. No dzīvokļa, 
kurš atradās stāvu zemāk, viņa ieraudzīja divus nepazīstamus vīriešus, kuri iznāca no garāžas ar paceltām rokām un ar divu policistu konvoju. Četri cilvēki iekāpa melnā "Kadilljakā" un aizbrauca.
Degot aiz nepacietības, misis Landesmane steidzās pie garāžas, atvēra durvis un ieraudzīja šausminošu ainu. Uz grīdas atradās daži asiņaini līķi. Līdz nāvei pārbijusies sieviete steidzās mājās un izsauca policiju.
Morans ieradās pie garāžās pēc 15 minūtēm, bet ieraugot policijas mašīnas, nolēma ka tas ir policistu slēpnis, steidzīgi atstāja šo vietu.
Vēlāk uzzinot par notikušo, viņš izdarīja secinājumu :"Tikai Als Kapone nogalina šādā veidā."


Policija arī nešaubījās, ka šie notikumi nav iztikuši bez "krusttēva".
Nevienu nemulsināja fakts, ka viņš pats tajā laikā atradies Floridā. Vienam no arestētajiem, Džekam Makternam, bija alibi un policijai nācās atlaist vienu no acīmredzamiem notikuma dalībniekiem, neuzrādot viņam nekādas apsūdzības. Beigu beigās neviens tā arī netika saukts pie atbildības sakarā ar Valentīndienas slepkavībām. Noziegumi palika nesodīti. Bet neviens nešaubījās, ka slaktiņš tika 
sarīkots pēc Kapones pavēles. Čikāgas mafijas "krusttēvs" savārija šo asiņaino putru, lai tiktu vaļā no konkurenta.


Moranam izdevās izglābties, bet tam jau vairs nebija nekādas nozīmes - viņš pārstāja būt par reālu spēku Čikāgas noziedzīgajā pasaulē. Viņš vienkārši bija zaudējis daudz nežēlīgākam plēsējam.

Ļaunuma impērijas beigas.

Als Kapone atgriezās Čikāgā, pārliecināts par to, ka viņa vara ir kļuvusi absolūta. Bet drīz saprata, ka ir pretendenti uz "krusttēva" troni. Tie izrādijās divi viņa tuvākie palīgi - Džons Skalize un Alberts Anselmi. Uzzinot to, "saimnieks" ielūdza abus uz pusdienām. Tiklīdz visi pieskārušies ēdienam, bandas vadonis metās virsū abiem sazvērniekiem :" Cik es saprotu, jūs nevarat sagaidīt, kad varēsiet ieņemt manu vietu, - ar draudīgu toni viņš teica. - Tad saņemiet!" Un nosita abus "draugus" ar beisbola nūju. Divi jauni, spēcīgi vīrieši pat nemēģināja pretoties "krusttēvam", kurš mierīgi varēja kļūt par viņu upuri.

No tā laika, Kapone vara, Čikāgas noziedzīgajā pasaulē, kļuva neapšaubāma, to pat atzina valsts vara, kurai viņš deva kukuļus. Tā turpinājās apmēram divus gadus.

Šo nēžēlīgo bandītu no troņa nometa, vēl nežēlīgāks un alkatīgāks noziedzinieks. Pēc likteņa ironijas, visu vareno "krusttēvu" pazudināja nodokļu inspekcijas klerki. Ala Kapones dzīvi nepārtrauca algota slepkavas lode. Lēni un precīzi to izdarīja sifiliss, kurš piebeidza gangsteru, kad tas atradās cietuma kamerā.

Turpinājums sekos...

Tulkojis/Latviskojis 51cn355

Avots: Grāmata "Энциклопедия мировых сенсаций XX века"