local-stats-pixel fb-conv-api

Aleksandrs Čaks19

55 7
Skolā uzdeva atrast no A.Čaka dzejas rindām dažādus vecvārdus utt. Sākumā likās kas var būt neintresantāks par dzeju, tā nu es sāku meklēt lasīju un lasīju un beigās sapratu ka esmu jau izlasījis pusi dzeļoļu krājumu.Dzeja bija par visdažādākajām lietām sākot no izstabas puķu poda beidzot ar tālajām kosmosa zvaigznēm. Tad nolēmu par viņu uzrakstīt, ja jau man patika tad domāju citiem spociņiem arī varētu patik un nolēmu uzrakstīt.

Aleksandrs Čaks

Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis (1901-1950) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.

Čaks ir dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē, un, turpinot dzīvot pilsētā, viņa dzejā galvenā tēma bija pilsēta. Čaks bija pirmais latviešu rakstnieks, kura darbos tik izteikti jūtama pilsētas tēma, salīdzinot ar agrāko latviešu literatūru, kurā vairāk aprakstīti lauki vai mazi ciemati. Savu pirmo dzejas krājumu Čaks izdeva 1925. gadā, kas bija veltīts Rīgai un tās dzīvei. Šī dzeja aizskāra tēmas un tēlus, kas iepriekš nebija attēloti latviešu dzejā - pilsētas nakts dzīvi, bezpajumtniekus, prostitūtas, nabadzību un pat ūdens noteku cauruli. Savos darbos Čaks parāda savu dziļo mīlestību uz Rīgu tādu, kāda tā ir, kas ir īpaši parādīts tituldzejolī no krājuma "Sirds uz trotuāra". Rīga gan nav vienīgā tēma Čaka dzejā - viņš ir rakstījis arī romantisku dzeju, kas veltīta 1. pasaules kara latviešu strēlniekiem. Čaks ir sarakstījis arī vairākus īsos stāstus, taču tie neizpelnījās tik lielu popularitāti kā viņa dzeja.

Pēc 2. pasaules kara, kad PSRS okupēja Latviju, Čaks rakstīja sociālismu slavinošu dzeju. Čaks nomira 1950. gadā, 48 gadu vecumā. Šobrīd viena no centrālajām Rīgas ielām ir nosaukta Čaka vārdā, šajā ielā atrodas arī viņam veltīts muzejs un piemineklis Ziedoņdārzā.

Kur dienā putni ...
Kur dienā putni
un bērni tekā,
viss
tukšs, kā klāts ar vēsu alvu.

Virs galva zilgme
kā marga
tur
milzu ripu zelta siera,
kur dienā bērnu
un putnu klaigā, tur klāts
ir viss ar zilu mieru.

Šķūnī, kur agrāk ...
Šķūnī,
kur agrāk
stāvēja zirgi,
tagad rūc kino.
Uz ekrāna krīta
smej Čaplins.
Un strādnieces
jaunas
lakotiem pirkstiem
kā lieldienu olām,
pūdera maskā,
dreb jūsmā.
Blusas,
spīdīgi brūnas
ka sveķi,
es jūtu,
lien
pa stilbiem
kā Eifeļa tornī
uz augšu.
Un žurkas, vecas un
baltas
kā pilnas ar salnu,
lec pāri par kājām.
Astes
tām garas un sīkstas
kā striķi,
ar kuriem var pakārties.
Ielās,
kur kūpēja agrāk
līdzīgi garaiņiem
smiltis,
dzeltenas, mīkstas un sausas
kā sutnes,
tagad,
tagad zviedru akmeņi
guļ rindās un klausās.
Bet
strādnieku meitenes
jūsmo un skumst,
strādnieces jau
lakotas.
Sienās un griestos
slēpjas vēl
zirgu
asā un lipīgā smaka,
smaka,
kas jaucas
ar pūdera tvanu
un cilvēku elpu —
lakstīgalu atvērtie
knābji pa pilei norij
visu pasaules telpu . ..

Uz tilta ...
Uz tilta bulvāros, kur auto smakām svaidās
Un asfalts nobrauktais kā veci svārki spīd,
Zēns puķes piedāvā un kārtībnieka baidās,
Un, viņu pamanot, kā mirklis projām slīd.

Un, tikko izdodas tam dažus ziedus pārdot,
Prieks acīs iegailas kā spuldzes atspīdums.
Viņš brūnos santīmus sāk lielā steigā
kārtot, Jo tuvā kioskā to gaida saldējums.

http://http://labsa.awardspace.info/gram_plaukts/katalogs.php?f=35

Tiešām jums visiem iesaku aiziet uz bibliotēku un sameklēt un palasīt A.Čaka darbus

55 7 19 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 19

0/2000
autor, iemācies rakstīt. nekretinē cilvēkus.
3 0 atbildēt
dzeja kā tāda ir paredzēta domājošiem cilvēkiem,stasīt
4 1 atbildēt
Oho Jacky...kas to būtu domājis( par Vācieti)! Tad mums tomēr ir kas kopīgs..:)) "Es nekad ugunī nelēkšu, zvēr visi apdegušie.."/O.Vācietis/
4 1 atbildēt
otrajā bilde hitmens
2 0 atbildēt
Iesaku visiem izlasīt Mūžības Skartos.
3 1 atbildēt
chuck norris emotion
2 1 atbildēt
jap. mums arī
1 0 atbildēt
Atceros kaadreiz,kad bija jamacas par vinju, vienmer atradam dzejoljos par ko parekt un lidz ar to stunda bija palaista garam .... bet interesanta dzeja.. patiik vinja skatiijums uz dziivi :)
2 2 atbildēt

👍

0 0 atbildēt
Ne man , esmu savādāk domājoš ;) RE , minka !!! =^-^=
1 1 atbildēt
neka tur laba nav vnk dzives mirklu savarstijums
2 2 atbildēt
Čaks starp LV dzejniekiem favorīts. Viņa urbānisms bija vienkārši top notch!
1 2 atbildēt
man patīk, kā čaks šad un tad iemetis kādu savu tēlaino apzīmētāju. tie viņam ir daudz un labi. un jā - var atrast arī diezgan 2domīgas rindiņas....
0 2 atbildēt
šī dzejnieka dzeju šķiet saprot pilnīgi visi skolnieki, tā ir vienkārša un laba.
0 2 atbildēt
Aicinājums Nesēdi vakarā, draugs mans, uz trepēm un neveries zvaigznēs: viņas līdzīgas dzejniekiem, kuri spīd tik pēc nāves. Lūko, pagraba dzīvoklī sētnieki iededzina sveces un sēstas pie galda, zvanot kā tramvajs ar karotēm telēķos lētos. Mikla un plāna kā papīrs uz trotuāriem nosēstas gurusi migla. Mēness dzeltēns kā sviests. Žēl, ka nav līdz na˛a un maizes, bet kas pēc tā aizies? Sapņu dzeltēna sviestmaize derētu tagad man labi. Abi tad sēdētu klusi mēs kopā. Kā uz skrejošiem mākoņiem dusētu galva man uz taviem ceļiem. Un tavus pirkstus uz kvēlošās galvas es justu kā vēsas lietus lāses. Skaties -- migla līdz mēnēsim plāna kā mušas spārns. Kokiem bailes no tumsas, viņi pārklāti sviedriem aukstiem kā misiņa rokturis salā... Nesēdi, draugs mans, uz trepēm! Istabā iekuršu kamīnu trīspadsmit pagalēm. Noņemšu spilvenus abus no gultas un pārklāšu viņus uz grīdas ar segu, ko atvedis esmu no kirgīzu teltīm. Velti nakts gribēs iekāpt pa logu. Aizvilkšu aizkarus priekšā, mīkstus un biezus kā matus. Noaušu veikli tev kājas un atdošu pagultei kurpes. Sēdēsim abi pie uguns tik tuvu, līdz drēbes no kvēles sāks kūpēt kā saskrieti zirgi. Uz tavām lūpām būs nolaidies klusuma putns. Manās acīs tu sēdēsi visa kā klēpī. Un es tev runāšu stāstu par zēnu, kas staigāja apkārt pa sētām un rādīja jokus. :)
0 2 atbildēt
kas par degunu... :D dzeja laba ^_^ Lasiiju sen sen
0 2 atbildēt
Čaks ir otrais mīļākais dzejnieks pēc Vācieša. :)
0 3 atbildēt
Es ienīstu dzeju kā tādu !!! :P
1 4 atbildēt
viņam deguns kā zābaks. :D it īpaši to var redzēt 2. bildē no lejas. :D:D bet tā kā rakstieks, labs, skolā tieši māca pa viņu.
1 4 atbildēt