Edvards Kalens, Džeimss Bonds, Supermens un Stenlijs Kovaļskis - šie ir tēli, kurus viņu atveidotie aktieri ienīst.
Citi raksti manā profilā
4 aktieri, kuri ienīda savas labākās lomas filmās25
1248
1
Pirms viņš kļuva par pirmo Džeimsa Bonda atveidotāju, Šons Konerijs bija zārku pulētājs, futbolists un auklis ar satriecošu akcentu. Pēc Bonda filmas, viņš bija… Džeimss Bonds. Konerijs ir 88 gadus vecs, kurš jau aptuveni 15 gadus nav piedalījies nevienā filmā un tomēr, viņš ir zināms kā vīrišķības simbols visā pasaulē. Ikviena sieviete viņu iekāro, ikviens viens vīrietis vēlas būt viņš. Bet, protams, ne pats Šons Konerijs. Pirms slavas viņš bija pateicīgs par slavu un popularitāti, kuru devusi viņam Bonda sāga. Tomēr viņš nebija īsti tēla fans, sakot, ka: Vienmēr esmu ienīdis to sasodīto Džeimsu Bondu. Es vēlētos viņu nogalināt.
Vienīgais veids, kā producenti viņu spēja Bonda atveidotāju, bija maksāt viņam arvien vairāk naudas. Viņš pameta sāgu pēc piektās filmas, tad pēc sestās un tad arī pēc septītās. Par spīti producentiem, viņš savu algu par Bonda filmām ziedoja labdarībām.
Džordžs Rīvss bija pirmais aktieris, kurš atveidoja Supermenu. Šī loma palīdzēja Rīvsam kļūt par bērnu iemīlētu varoni visā pasaulē. Ikviens viņu mīlēja kā Supermenu…. Izņemot viņu pašu, kurš ar lomu nelepojās. Tas, iespējams, tāpēc, ka seriāls bija ļoti lēts. Katras epizodes izmaksas bija aptuveni 15 000 dolāru un aktieri saņēma 200 dolārus par sēriju. Producenti pat nevarēja atļauties krāsainu Supermena tērpu, tāpēc tas bija pelēks un brūns, lai labāk izskatītos melnbaltajos TV kadros. Rīvss to nosauca par mērkaķa ietērpu.
Seriāla sponsori bija Kellog’s, tāpēc aktieriem bija jāpiedalās visai muļķīgās brokastu pārslu reklāmās. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc Rīvss ienīda viņa lomu, kura viņam atnesa slavu, bija tāpēc, ka tā iznīcināja viņa karjeru. Pirms Supermena lomas, Rīvss bija piedalījies filmā Gone With the Wind, bet pēc Klārka Kenta atveidošanas viņam vairs nepiedāvāja lomas. Vēlāk Rīvss tomēr ieguva lomu filmā From Here to Eternity, 1954. gada Oskara balvas ieguvēja. Apbalvošanas ceremonijā, skatītāji smējās un izteica izsmejošas frāzes, kā, piemēram, There’s Superman!, ikreiz, kad Rīvss parādījas uz ekrāna. Šī iemelsa dēļ, producenti izgrieza daudzas viņa ainas.
Pēc tam Rīvss atkal nolēma piedalīties Adventures of Superman, tāpēc visiem šķita, ka viņam netraucēja apvainojumi un joki par viņu, bet pirms filmēšanas, Džordžs Rīvss izdarīja pašnāvību, iešaujot sev galvā.
Marlons Brando savu aktiera slavu ieguva pēc Stenlija Kovaļska lomas filmā A Streetcar Named Desire. Viņu iekāroja visas sievietes, kurām bieži vien bija jānomaina apakšveļa pēc šīs filmas noskatīšanās. Protams, tēls bija visai augstprātīgs ar karstu temperamentu, kas bieži vien noveda pie vardarbības, tomēr Brando lika tēlam izskatīties iekārojumam.
Kovaļskis kā seksa simbols padarīja Brando traku, jo viņš tēlu ienīda. Viņš tēlu nodēvēja par kretīnu un ienīda tik ļoti, it kā Kovaļskis būtu nocēlis viņam meiteni. Viņš sacīja: Viņam piemita brutāla agresivitāte, kuru es necietu. Par spīti tam, ka viņš tēlu ienīda, Brando piekrita atveidot tēlu atkal, citā filmā, domādams, ka šoreiz viņš spēs skatītājiem parādīt tēla īsto raksturu. Tā vietā, par to viņš tika nominēts Oskaram. Viņš pats pieņēmās svarā par 200 mārciņam jeb aptuveni 91 kilogramu, lai izbēgtu no sekssimbola statusa.
Patinsons sāka savu aktiera karjeru kā burvis Harija Potera sāgas 4. daļā „Harijs Poters un Uguns Biķeris”. Iespējams, viņš pašlaik būtu tikpat populārs, kā pārējie sāgas aktieri, ja vien nespēlētu Edvarda Kalena lomu filmā „Twilight”. Intervijā ar Empire magazine, viņš savu tēlu noraksturoja šādi: Jo vairāk lasīju scenāriju, jo vairāk sāku ienīst šo puisi, tāpēc centos arī tā šo tēlu attēlot –depresīvs maniaks, kurš ienīst sevi. Turklāt, viņš ir 108 gadus vecs un nevainīgs, kas noteikti rada problēmas viņa dzīvē.
Un tā viņš savu tēlu noraksturoja pirms viņam bija jāspēlē šī loma vēl 4 gadus. Vēl viņš atzina, ka bija gatavs nožņaugt to fanu, kurš nāca klajā ar viņa iesauku R-Patz un filmējoties, centās vampīru Edvardu attēlot tā, it kā viņam būtu nelieli aizcietējumi. Patinsons arī kritizējis grāmatu, sakot, ka tai nevajadzēja tikt publicētai un ka grāmatas autore Sefānija Meijere ir daudz dīvaināka par pašu tēlu, jo acīmredzot viņa tājā esot iemīlējusies.
Tev patiks šie raksti
