12 fakti par Džeimsa Dīna nāvi16

Viņš bija ceļā uz sporta auto sacīkstēm Salinasā, Kalifornijā. Pabeidzis savu darbu pie filmas Giant, Dīns bija nepacietībā atkal darīt to, ko mīlēja visvairāk. Filmas producēšana prasīja vairākus mēnešus, un Dīns pacietīgi gaidīja brīdī, kad viņš atkal varēs joņot pa sacīkšu trasi. Turpinot iesākto, Dīns pieteicās nedēļas nogales sacīkstēm, kas norisinājās Salinasā, Kalifornijā. Tā bija paredzēta kā nedēļas nogale brīvībā un iespēja jaunajai filmu zvaigznei atpūsties, diemžēl tā nenotika. Džeimss Dīns tā arī nekad neieradās Salinasā uz nedēļas nogales sacīkstēm. Pa ceļam uz turieni, notika liktenīgais negadījums, kas paņēma viņa dzīvību. Ar viņu todien uz Salinasu brauca vēl vairāki citi cilvēki, kuri vadīja katrs savu transportlīdzekli. Dīns bija vienīgais, kurš todien gāja bojā.

Viņš sākotnēji bija iecerējis turēt savu auto piekabē. Pirms došanās uz Salinasu, Dīns sākotnēji gatavojās turēt savu nesen iegādāto Porsche 550 velkamajā piekabē. Īsi pirms liktenīgā brauciena, Dīns draugs Rolfs Vuteričs ieteica Dīnam braukt ar savu Porsche līdz Salinasai, lai aprastu ar jauno auto pirms došanās sacīkšu trasē.

Viņš saņēma ātruma pārsniegšanas soda kvīti īsi pirms letālā negadījuma. Nedaudz mazāk kā 2 stundas pirms letālās avārijas, Dīns un viņa draugi saņēma ātruma pārsniegšanas soda kvītis netālu no Beikersfīldas, Kalifornijā. Lai gan viņu ātrums nebija nekas absurds salīdzinot ar mūsdienu lielceļu braukšanas standartiem (nedaudz vairāk par 15km/h virs limita), tas tomēr bija pietiekami, lai izpelnītos policijas iejaukšanos. Varētu padomāt, ka soda saņemšana bija pietiekams iemesls, lai Dīns mainītu savus braukšanas paradumus un mierīgā garā brauktu līdz Salinasai, taču tas nebija Dīna garā. Tā vietā, Dīns izlēma nogriezties uz 166.šosejas un braukt cik vien ātri iespējams. Šis ceļš bija bēdīgi slavens ar to, ka deva autovadītājiem brīvību braukt uz pilnu jaudu, un tam bija iesauka "sacīkšu braucēju ceļš". 166.šoseja aizveda braucējus uz 466.šoseju, liktenīgo šoseju uz kuras bojā gāja Džeimss Dīns.

Avārijas brīdī viņš brauca virs 135 km/h. Uz ceļa, kas prasīja viņa dzīvību, tiek ziņots, ka Dīns brauca ar 135 km/h lielu ātrumu. Tas nozīmē, ka neskatoties uz to, ka iepriekš bija saņēmis sodu, Dīns nolēma palielināt sava Porsche ātrumu. Viņa pieredze sacīkstēs lika viņam domāt, ka viņš ir drošībā uz ceļa braucot neticamos ātrumos, un to var saprast. Tas ko viņš nevarēja iedomāties, bija tas ,ka kāds cits braucējs varētu nepamanīt nelielo Porsche, kurā viņš brauca.

Viņa mašīnai trāpīja koledžas students. Iespējams ļaunākajā dienā savā mūžā, koledžas students Donalds Tarnapsīds bija ceļā uz Fresno bez nodoma nonākt ziņu virsrakstos visā valstī. Braucot savā 1950.gada Ford Tudor, Tarnapsīds gatavojās nogriezties pa kreisi uz 41.šoseju. Viņš nepamanīja Džeimsa Dīna nelielo Porsche, kas brauca pretējā joslā pretī viņam, un ietrieca savu Ford tieši Dīna braucamajā. Tā bija gandrīz frontāla sadursme, kas nodarīja lielus bojājumus. Vieglais alumīnija Porsche sasķīda pret priekšā izgriezušā Ford sāniem. Neskatoties uz to, ka bija pie Ford stūres, Tarnapsīds nekad netika apsūdzēts Džeimsa Dīna nāves izraisīšanā. Tarnapsīds atlikušo mūža daļu izvairījās no medijiem, izvēloties dzīvot savu dzīvi privātumā. Droši vien, ka viņam bija smagi dzīvot apzinoties, ka viņa dēļ bojā gāja filmu leģenda.

Dīns sākotnēji izdzīvoja negadījumā, neskatoties uz smagām traumām. Neskatoties uz avārijas smagumu, Dīns nenomira uzreiz. Ir pretrunīgi ziņojumi par to, kurā brīdī viņš tieši nomira, taču mēs zinām, ka tas nenotika uzreiz pēc avārijas. Starp vairākiem iekšējiem un ārējiem ievainojumiem kādus viņš piedzīvoja, vissmagākās traumas bija saspiesta pēda un lauzts kakls. Dīns samaksāja visdārgāko cenu par braukšanu nedrošā ātrumā. Oficiāli, Džeimss Dīns nomira 6:20 pēc ierašanās Paso Robles kara memoriāla slimnīcā. 1977.gadā, aptuveni 20 gadus pēc Džeimsa Dīna nāves, Paso Robles slimnīca slēdza savas durvis. Tagad tur ir tāds kā muzejs, kurā Džeimsa Dīna fani un visi tie, kuriem tas interesē var uzzināt visu par un ap viņa nāvi.

Viņu nācās izgriezt no smagi bojātās automašīnas. Dīna 1955.gada Porsche bija maza un trausla mašīna, kas bija uzbūvēta tieši priekš sacīkšu trases. Ņemot vērā, ka auto bija neliels, tas nebija konstruēts tā lai absorbētu milzīgos bojājumus, kas tika tai nodarīti šajā sadursmē. Pēc avārijas, Dīns bija iesprostots smagi samīcītajā automašīnā. Pēc tam, kad tika izgriezts, viņš nonāca ātrās palīdzības mašīnā, kas viņu nogādāja tuvākajā slimnīcā Paso Roble.

Baumoja, ka viņš nomira sava drauga rokās. Lai gan oficiālais stāsts apgalvo, ka Dīns nomira ierodoties slimnīcā, ir bijušas baumas, ka viņa pēdējie elpas vilcieni nāca pirms tam, viņa drauga Bila Hikmena rokās. Šī liecība nāk no paša Hikmena, kuru intervēja rakstnieks un Džeimsa Dīna eksperts Vorens Bīts. Hikmens bija kaskadieris, kurš bija sadraudzējies ar Dīnu pirms avārijas, un bija viens no tiem, kas todien ar viņu kopā devās uz Salinasu. Hikmens bija viens no cilvēkiem, kas palīdzēja viņu dabūt ārā no auto, un kļuva par pēdējo cilvēku, kas turēja Dīnu kamēr viņš vēl elpoja. Zaudēt savu draugu ir viena no sāpīgākajām pieredzēm, kādu mēs jebkad piedzīvosim, bet tikai daži piedzīvos to, ka viņu draugs nomirst viņu rokās. Tas bija kaut kas, ar ko Hikmenam nācās sadzīvot līdz pat savai nāves dienai.