'Tās pankūkas, ko ēd tūdaļ, apcepu tikai sviestā , salieku šķīvī un sviestu no pannas pārleju pāri un pārkaisu mazliet ar sāli.
Ja pankūkas ēd nākošā dienā vai vēlāk, tad sāku atsildīt uz neliela karstuma , uz pannas uzlejot nedaudz eļļas. Kad pankūkas jau izkarsētas, apcepu sviestā zeltainas kā nupat ceptās.
Sagriežu iepriekšējā dienā novārīto gaļu gabaliņos un samaļu.
Apm. 50 gr. sviestā apcepu smalki sagrieztus sīpolus.
Pievienoju sviestā apceptajiem sīpoliem samalto gaļu un vēl nedaudz apcepu, tad pievienoju nedaudz buljona, lai gaļa ir sulīga, bet nav slapja. Pēc garšas pievienoju sāli un maltus melnos piparus. Citas garšvielas nelietoju pankūku pildījumam, lai saglabātu tītara gaļas īpatnējo garšu. Pildījums gatavs.
Sajaucu bļodā ar koka karoti 3 olas ar glāzi kefīra, 0,5 tējk. sāli un 1 ēdam karoti cukura. Pievienoju 2 glāzes miltu un labi samaisu, lai nav kunkuļu un masa vienveidīga. Pa daļām pievienoju apm. 0,5 l pienu. Pabriedinu apm. 10 min. Pirms cepšanas vēl piejaucu 1 ēdamkaroti eļļu, tad pankūkas labi atlec no pannas.
Leju ar kausiņu mīklu un cepu lielas plānas pankūkas. Cenšos dauz neapcept.
Katrā pankūkā tinu 1 ēdamkaroti ar kaudzīti pildījuma.
Cepu, cepu...
Kopā iznāca 17 gab.,,Komm Morgen wieder’’Četras uzcepu sviestā, vienu jau apēdu. Laba. Pārējās ledusskapī slēgtā traukā vai maisiņā, lai neapkalst. Uz vienu pankūku vajag apm. 50 gr. gaļas.
Tūlīt tīšu visas pankūkas vaļā un gaļu podā. Gribēju biezpienu ielikt vietā, bet nobijos, ka govīm var nepatikt, ja viņām pupus rausta. Labāk ar zemeņu zapti - būšu uzlādēta ar labu enerģiju.
Tā vecākā recepte būs īstais Komm Morgen wieder variants. Man vecvecāki tā taisīja un vēljoprojām ģimenē taisa izmantojot sirdi un plaušas. Dikti labs paēdiens. 
Tiko pamodies, vai nojaut cik ilgi civēki partiek no gaļas, to nevar tā vienkārši izsvītrot, to pat varētu salidzināt ar skabēkli 
tajā ir daudz, kas vajadzīgs mūsu organismam piemēram vistas stilbiņi kuros ir daudz olbaltum vielu, kas ir nepieciešami, nezinu kas tev ar to agresiju.Un vēl,kas tu esi ari piemirsis to ka cilvēkam netikai patīk uzņemt pareizās enerģetiskās vērtības, bet arī baudīt, tpc arī ir tik grūti ateikties no tās.
zaķīt, ja esi tik nelaimīgs, nu tad neēd to gaļu, bet kamdēļ tev tās muļķības jāzombē citiem? vai tev nav vienalga cik citi ir laimīgi? pasaulē nekad nebūs tā kā tev liekas par pareizu, samierinies.
Manā ģimenē, šis arī ir iecienīts ēdiens , tikai opis sauca par "komōrjenvīderiem". Ilgi nesapratu, kas tas par nosaukumu, man tās bija vienkārši pildītās pankūkas ar gaļu, līdz nesāku vācu valodu mācīties.
Ļoti gards paēdiens! Mūsmājās taisītas tiek divās versijās - ar vārītiem un tad apceptiem subproduktiem (plaušas, sirds, ja netiek norīta salātos, kāda lūpa, ja centrāltirgū pagrābusies) vai ar gaļu, kas vispirms nelielos gulašizmēra gabaliņos sacepta līdz brūnumam ar sīpoliem un pipariem, bet tad samalta. Abos gadījumos pildījumu papildina arī kādas karotes skāba krējuma. Vēl ir versija ar biezpienu, kam piemaisīts cukurs, kanēlis, skābs krējums un rozīnes.
