Lai nedomājat, ka saldumus vien rullējam, šodien cepšu karbonādi. Tik tradicionāls latviešu ēdiens, bet cepšanas varianti nav izskaitāmi, katrs to dara savādāk. Ari mana gatavotā būtiski atšķiras no tīmeklī sastaptajām.
Tā nu sanāca dažu apstākļu sakritības dēļ, ka bija jāpagatavo pusdienas 6 cilvēkiem uz vienas mazas elektriskās plītiņas. Teiksiet neiespējami. Nepiekrītu.
Karbonādi sagatavoju cepšanai vismaz stundu iepriekš. Ar to arī savu stāstu bildēs sāku.
Karbonādi neklapēju un nedauzu nekad. Būs vajadzīgs ass nazis .Karbonādi sagriežu pabiezās {1,5-2) cm šķēlēs. Ar asu nazi iegriežu karbonādes vienu pusi apm. līdz pusbiezumam divos perpendikulāros virzienos. Tāpat sagraizu no otras puses.
Karbonāde graizīšanas rezultātā būs it kā smalki sakapāta un būs daudz sulīgāka kā klapēta. Arī daudz vairāk laika tas neaizņem, ja vien nazis ir ass.
Sakapātās šķēles lieku vienu virs otras, štarp šķēlēm kaisu svaigu garšvielu maisījumu no dārza: ķiploks, baziliks, timiāns.
Kad visas šķēles kaudzītē, nolieku uz stundiņu savilkties vēsā vietā vai ledusskapī. Sāli vēl nekaisu, lai gaļa nesulojas.
Man no 1,1 kg gaļas iznāca 7 šķēles.Katra šķēle apm 150 gr, kas ir pietiekami, ja ēd ar piedevām.
Man patīk pirms cepšanas apviļāt karbonādi šādā maisījumā: uz pusēm rīvmaize ar miltiem plus sāls pēc garšas un melnie maltie pipari.
Izrādās, ka rīvmaizes mājās nav, ir tikai pavisam svaiga baltmaize. Sīki paplucināju un bija neslikti mazi grauzdiņi..
Skultes tirgū pirktie jaunie kartupeļi un daži burkānņii tiek notīrīti un vārīti kopā. Pievienoju nedaudz sāls. Kad kartupeļi mīksti, izņemu burkānus bļodiņā un kartupeļus nokāšu tirā traukā. Apkaisu ar sasmalcinātām dillēm un lociņiem, sasedzu ar dvieļiem, lai ūdens kondensāts neslapina kartupelus. Vēl no veco saimnieču padomiem - uz vienu pieaugušu cilvēku rēķina pusdienām vienai porcijai divus palielus, vai trīs mazākus kartupeļus.Man pēc šāda aprēķina bija 3 nelieli kartupeļi uz cilvēku un trīs rezervei, bet tie arī izrādījās lieki.
Jau rakstīju, ka man šodien tikai viena elektriskā plītiņa. Steidzu cept karbonādes. Uz pannas leju parasto saulpuķu eļlu. Kad tā krietni karsta, tikai tad lieku cepties sagatavotajā maisījumā apviļātās karbonādes. Pa starpām salieku apcepties novārītos burkaniņus. Kad viena karbonādes puse apcepusies, tikai tad apgriež otrādi, lai apcepas otras puses. Grozīr vairākkārt nav ieteicams, jo zūd sulīgums. Izceptās lieku lielā šķīvī uz siltajiem dvieļiem, kas piesedz kartupeļus. Apceptos burkānus sagriežu ripiņās un lieku starp karbonādēm. Tieši tāpat cepu otru pannu kopā ar burkāniem. Te nav vairāk fotogrāfiju un galvenais ir parādīts. Vēl žigli turpat nemazgātā panā uztaisu balto krējuma mērcīti.(sviestā apbrūnināti milti , sāls , melnie smalkie pipariilti plus krējums, kartupeļu ūdens.
Mana karbonāde ir mīksta, sulīga ar gaļas garšu, Tā negaršo pec siera, kečupa, majonēzes, vegetas vai standarta garšvielu maisījuma. Centīsimies katram produktam saglabāt savu īpašo garšu!
Mans vecākais mazdēls pats ļoti labi gatavo, mīl visādus jauninājumus. Pēc pusdienām teica, ka šādu karbonādi neatceras, ka būtu ēdis. Esmu priecīga, ja kādam manas pusdienas garšo.
Vēlāk, zem basketbola groza jau sen bija karbonādes sakratījušās, bet tas jau cits stāsts.
Domāju, ko gan jaunu var uzrakstīt par karbonādi, izrādās, ka var! 
Man gan pie šādām vakariņām vēl prasītos zaļie salātiņi.
Vegeta vispār ir jenotsuns latviešu virtuvē.
Galvenais ir nepārcept grozot karbonādi un cep pēc iespējas mazākā liesmā. Var grozīt kaut piecas reizes un sulīga būs tāpat! Kādam kaut kas jauns, kādam ne. Ir vēl variants dauzīt, vai sagraizīt tikai vienu karbonādas pusi un tai pusē tiek garšvielu maisījums, kāds nu izvēlēts. Veidu ir daudz, kā pagatavot, bet iznākums visiem ir diezgan vienāds...
