Padomi tūristam (1)7

Aukstā un vējainā laikā nepieļaujiet organisma pārkaršanu vai atdzišanu!

Nebūs liela efekta liekam svīterim, ko uzģērbsi vējainā laikā, ja virsū tam nebūs uzģērbta vēju aizturoša jaka.

Ugunskura tuvumā vislabāk valkāt brezenta jakas, jo sintētiskajos audumos vai plēvēs ugunskura dzirksteles var viegli izdedzināt caurumus. 

Nonākot atpūtas vietā negaidi , kad kļūst auksti, bet lieku svīteri vai kreklu zem vējjakas uzģērb savlaicīgi!

Bīstami ir sildīties tuvu pie atklātas liesmas, tas var radīt vietējus sejas apdegumus un organisma pārkaršanu.

Ja stipri nosalušas rokas, nekavējoši uzvelciet cimdus un vēciniet rokas uz priekšu un atpakaļ ar frekvenci 1 vēziens sekundē. Ja nosalušas kājas, izdariet tādas pašas kustības, kā ar rokām.

Pie ilgstošas pārsalšanas var iestāties šoks - īslaicīgs samaņas zudums.

Šajā gadījumā nepieciešama neatliekama biedru palīdzība:

 nekavējoši jāapsēdina cietušais un tūdaļ jāapklāj ar drēbju kārtu, nav jātērē laiks drēbju uzģērbšanai. 

Pēc samaņas atgūšanas jādod cukuru, glikozi, vīnu un ostīt ožamo spirtu. 

Padomi mantu iesaiņošanai mugursomā.

Visas drēbes, izņemot vējjaku, iesaiņot atsevišķi blīva auduma maisiņā. Vējjakai vienmēr jābūt pašā augšā, lai vienmēr būtu pa rokai. Birstošie produkti arī jātur blīva auduma maisiņos. Sāls, cukura maisiņus un sērkociņu rezervi papildus ievietot polietilēna maisiņā un cieši aizsiet  ar striķīti. Vēl jābūt līdzi sērkociņu avārijas rezervei: 10 - 20 sērkociņi ar aizdegšanas plāksnīti hermētiskā iepakojumā. Pēdējie glabājami kādā no vējjakas kabatām.

Fotofilmiņas salikt slēgtā kārbiņā ar vāku, ko hermetizācijas nolūkā aplīmēt ar leikoplastu. 

Produkti audumu maisiņos, polietilēnu vēl ekonomējam un tas ir labi. Tagad atkal sākam atgriezties pie dabīgā materiāla iesaiņojumiem.

Pie vecās fototehnikas gan laikam vairs neatgriezīsimies. 

Vaļējas brūces malas var apstrādāt ar zilo graudiņu šķīdumu vai jodu. Apsaitēt ar sterilu saiti!

Ja sterilas saites nav, jāizmanto jebkura tīra auduma strēmele. Iepriekš to izkarsēt no abām pusēm tuvā ugunskura liesmā, tad saskares vietu ar brūci  pirms saitēšanas jānoziest ar jodu.

Ja brūce spēcīgi asiņo, jāuzliek žņaugu kā parādīts zīmējumā. Pēc katrām 20-30 minūtēm žņaugu jāatslābina uz dažām sekundēm, lai atjaunotu asins pieplūdumu. Žņaugu drīkst turēt ne ilgāk par 1,5 stundu. Cietušo locekli turēt augstāk. 

Pie saules un karstuma dūriena raksturīgas pazīmes ir pavājināts pulss un apgrūtināta elpošana, iespējams arī ādas apsarkums, samaņas zudumi.

Cietušo jānogulda ēnā, jāslapē galvu ar ūdeni. Pie kājām jāliek pudeles ar siltu ūdeni, var likt  arī ugunskurā sasildītus apaļas formas gludus akmeņus. 

Ādas apdegumus no saules vai liesmām apslacīt ar 5% tanīna jeb zilo graudiņu šķīdumu. Ja veidojas kreveles, uzlikt uz apdeguma vietām sterijas saites.

Ja kājā iekodusi odze. Virs koduma vietas jāliek žņaugu. Koduma vietu jātur zemāk. Jācenšas no koduma brūces izspiest asinis. Brūci apmazgāt ar vārītu ūdeni vai zilo graudiņu šķīdumu ūdenī. 

Atļauts izsūkt no brūces asinis ar biežu izspļaušanu, ja mutes gļotāda  ir pilnīgi bez brūcēm un vesela.  Smagos gadījumos grieties pēc ārsta palīdzības! 

Pēc mūsdienu medicīnas norādēm nepieļauj nekādu pašdarbību, bet nekavējoties jāizsauc ātro palīdzību.

Paliek jautājums - ja esam attālā vietā, kur ātro palīdzību nevarēs sagaidīt vismaz stundu, ko darīsim vai nedarīsim neko?

Pie lūzumiem (vaļējiem un slēgtiem) cietušais loceklis jonofiksē nekustīgā stāvoklī pie šinas. Nekavējoties jānogādā uz slimnīcu.

Pie sastiepumiem un spēcīgiem sasitumiem cietušo locekli jāmēģina cieši nosaitēt un likt aukstas kompreses. Pēc diennakts likt siltas kompreses!

Pie mežģījumiem parasti ir ļoti lielas sāpes. Jāmēģina nofiksēt  ar saiti stāvoklī, kur vismazākās sāpes un nekavējoties vērsties pie ārsta. Aizliegts mēģināt pašiem locekli ievilkt, jeb izdarīt citas līdzīgas manipulācijas!

Cietušā pārvietošanai pagatavo nestuves no telts un koka kārtiņām. Visvienkāršākās nestuves var pagatavot izbāžot kokus caur apģērba gabala piedurknēm. 

Apavi  -  tas ir viens no svarīgākajiem tūrisma aksesuāriem. Ir ļoti svarīgi, lai apavi būtu piemēroti kājai un ceļa segumam. Ja ceļš ir ar cieto grunts segumu, akmeņains - apaviem obligāti jābūt ar cieto zoli un mīksto virsu, 1-2 izmērus ērtākiem, lai var ievilkt divus pārus vilnas zeķu.

 Jaunus ādas apavus pirms pārgājiena der ievalkāt. To dara tā : Uz vairākiem pāriem vilnas zeķu uzaut jaunos zābakus, tad ūdenī izmērcēt un staigāt slapjos, kamēr tie uz kājām izžūst.  Redzams bildē.

Pārgājieniem pa slapjām vietām neaizvietojami ir gumijas zābaki. Te obligāti vairāki pāri sausu zeķu un ieliekama filca zolīte.  

 Pie tālākiem pārgājieniem kājām nemitīgi sekojiet savu kāju stāvoklim, lai nerastos tulznas un noberzumi. Tūdaļ pie pirmajām noberzumu pazīmēm, mēģiniet atrast un novērst iemeslus. Varbūt tā ir tikai kāda kroka zeķē, kas jāizlīdzina.

Savlaicīga kāju un zeķu mazgāšana, ērti apavi ir galvenais  profilaktiskais pasākums pret noberzumiem.