local-stats-pixel fb-conv-api

Nabadzības riskam pakļauti 400 000 cilvēku. Pelnām vairāk, bet nepaliekam bagāti41

251 3

Nabadzības riskam šajā valstī, 2016.gadā bija pakļauti 425 tūkstoši cilvēku. Tolaik tas bija 22,1% no visiem valsts iedzīvotājiem, kas ir par 0,3% vairāk kā 2015.gadā. Šo visu iedzīvotāju ienākumi bija mazāki kā 330 eiro mēnesī. Gadījumā, ja ir aizmirsts vai māc neziņa, tad valsts minimālā alga ir 380 eiro. Tāda pati ir arī Lietuvā, toties Igaunija atraujas no abām Baltijas kaimiņvalstīm: tur minimālā alga ir 480 eiro. 1999.gadā un 2000.gadā vēl Lietuva un Latvija bija Igaunijā priekšā šajā ziņā. Tajos laikos Latvijas minimālā alga bija 80 eiro, Lietuvas minimālā alga 106 eiro, bet Igaunijai 79 eiro (toreiz nevienā valstī nebija eiro, tomēr summas pārveidotas uz eiro, lai būtu kāda saprašana, kāda tolaik bija situācija).

Vēl joprojām, nabadzībai šajā valstī, kur dzīvojam, ir pakļauti aptuveni 25% no iedzīvotājiem, kas or aptuveni 400 tūkstoši. Jā, šķiet nedaudz nereāli, ka šeit ir vēl 1,6 miljoni cilvēku, vai ne? Lielākais nabadzības risks bija 2009.gadā, kas skaitījās ''Latvijas krīzes gads''. Tad nabadzībai bija pakļauti aptuveni 47,9% no iedzīvotājiem. Protams, tā visa ir statistika, kuras patiesums ir tikai cilvēku aptaujas un tās nevar būt 100% patiesas un tas nav arī iemesls kāpēc esam te. Īstais iemesls ir noskaidrot, kāpēc laikam ejot, mēs pelnam arvien vairāk, bet nepaliekam bagātāki. Nu tad ķeramies klāt un noskaidrojam...

18 gadu laikā, no 80 eiro līdz 380 eiro minimālai algai uzlekt. Skatoties tā, tas šķiet daudz, tomēr runa ir par ko citu... Šī alga uzaug tik strauji, jo aug arī pārtikas cenas, degvielas cenas, rēķinu summas un arī citi izdevumi, tikai tas netiek atspoguļots tā. Pirms divdesmiet gadiem, degviela maksāja 20 santīmus litrā. Tad arī minimālā alga Latvijā bija ap 80 eiro, kas ir aptuveni 55 lati. Tagad tas ir 1,20 litrā (ja skatamies tieši benzīnu), kamēr minimālā alga 360 eiro. Arī no šī skata skatoties, tas šķiet izdevīgāk. Tomēr jāpiemin, ka tik un tā kaut kādā veidā viss nav tik rožaini kā šķiet, jo pārējām precēm (otrās vajadzības), ir cēlusies cena daudz vairāk.

Cenu salīdzinājums:
Normāla desa (agrāk 40 santīmi - tagad 2 eiro gabalā)
Degviela (agrāk 20 santīmi - tagad 1,20 eiro litrā)
Normāla baltmaize (agrāk 25 santīmi - tagad 50 centi līdz 1,30 eiro gabalā)
Normāls piens (agrāk 45 santīmi - tagad 90 centi līdz 1,10 eiro litrā)
Normāls sviests (agrāk 4 lati - tagad 11 eiro kilogramā)
Normāls negāzēts ūdens (agrāk 25 santīmi - tagad 90 centi litrā)
Normāli čipsi lielajā pakā (agrāk 50 santīmi - tagad 1,40 eiro)
Ar vārdu normāls tiek apzīmēts, ja ir normāla firma, ne pats lētākais, ne pats dārgākais.

Te bija salīdzinājums dažām precēm, kuras tiek pirktas visvairāk tieši latviešu vidū un var redzēt, ka visām ir pamatīgi cēlusies cena. Elektrību un citas lietas, kas sastāda rēķinus gan nevarējām apkopot, tomēr, ja kādam par to ir kādas atmiņas vai informācija, čeki ar ko padalīties, to var darīt komentāru sekcijā. Vienīgi var pateikt to, ka arī īres maksas, elektrības rēķini un citi izdevumi ir palielinājušies. Un kāpēc?

Cilvēki taupa un iegūst naudu un tad pēkšņi tiek pasludināti jauni nodokļi, jauni izdevumi. Bet kāpēc tā? Ja mēs aplūkojam statistiku, tad viss aug - gan cenas, gan algas, gan izdevumi, gan ienākumi. Viens ātrāk, bet cits lēnāk. Pasaulē ir nepieciešams līdzsvars. Un tas ir tā - cilvēks pelna, ietaupa, nopelna un gūst ienākumus. Viņam rodas vairāk nauda un tādā veidā, ja nepalielinātos preču cenas, izdevumi, viņš kļūtu bagāts. Tā bagāti kļūtu miljoniem cilvēku un, kas notiktu, ja pasaulē visi būtu miljonāri? Naudai vairs nebūtu vērtība un cilvēkiem vairs nebūtu jēgas strādāt. Cilvēkiem visiem būtu nauda pietiekami un sāktos nemieri. Tas nozīmē, ka visiem būtu naudas un n ebūtu valdnieku. Viens otru varētu nogalināt un varētu atpirkties. Nauda būtu visiem un būtu daudz nemieru. Tas ir arī iemesls tam, kāpēc ceļas cenas, ceļas izdevumi un līdz ko nauda parastajai tautai paliek vairāk, palielinās arī izdevumi un pienāk klāt jauni nodokļi un citas lietas, kas grau kopā mūsu maciņu biezumus.

Līdz ko atkal tautai būs vairāk nauda, uzreiz augs nodokļi, būs jauni izdevumi un visam celsies cenas. Tikai atšķirsies šo augšanu procesu ātrumi. Iespējams, algas augs lēnāk un mazāk kā preču cenas. Īpaši jau mūsu zemītē. Tāpēc, mums atliek vien domāt un cerēt par to, ka kādreiz kaut kas varētu mainīties. Tikmēr varam vismaz padomāt par pozitīvo, kas šajā valstī ir: mums, pagaidām, nav ne karu, ne terora, ne dabas katastrofu. Nemaz nerunājot par vulkāniem, cunami, tornado. Nav arī milzīga bada. Tāds ir, taču ne tik daudz kā citviet pasaulē. Nav epidējumu milzīgu (cerams, ka arī nebūs). Nav briesmīgu faunas un floras (ir odi un mušmires, bet vairāk nav īsti, ne tā?).

Pirms pamet rakstu, atceries izteikt domas komentāru sekcijā, atstāj īkšķīti uz augšu jeb plusiņu un vari ar rakstu padalīties arī sociālajos tīklos...

251 3 41 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 41

0/2000

Tuvākajā desmitgadē te paliks tikai pensionāri un ierēdnīši, jaunieši turpinās izbraukt uz sakarīgām valstīm. FAKTS.

20 0 atbildēt

par to minimālo algu vajadzēja rakstīt to,ko cilvēki saņem reāli uz rokas pēc nodokļu nomaksas.. es te vakar apskatījos, vajadzēja vidam atskaitīties , no 400€ līgumā ,uz rokas sanāca 289€ ,kā ar tādu naudu cilvēks var izdzīvot?

16 0 atbildēt

Zudusi ticība man šajā valstī.. ko var gribēt, ja budžeta jautājumus valstī pārspriež cilvēki no kriminālām aprindām, (sēdējuši cietumā, atmazgājuši naudu, korupcija, shēmošana, augļošana utt.)

15 0 atbildēt

Īsa atbilde - algas īstenībā nav daudz kāpušas - valūta visu laiku devalvējas.

Bankas var izdsniegt kredītos 10 reizes lielāku summu nekā tajās ir noguldītas - tas ir likums.

Es ielieku bankā 500 eiro nebaltai dienai, banka uz šīs naudas pamata var izsniegt kredītos 5000 eiro. Mans draugs Artēmijs paņem 5000 eiro kredītu mašīnas iegādei. Auto pārdevējs 5000 eiro noliek savā uzkrājuma konta un uz tā pamata banka var izdot 50000 eiro kredītā, un tā tālāk un tā joprojām. Aplis noslēdzas ar finanšu krīzi, kas pasauli piemeklē vidēji 10 gados. Pēdējā krīze bija 2008.gadā, nākamā būs daudz smagāka.

Varat pačekot ASV ''federālo'' ''rezervju'' bankas darbības principus un tad viss būs skaidrs. Nekā federāla tur nav, un nekādu uzkrājumu tur nav...

Valūta vairs nav piesaistīta zeltam, tas nozīmē ka banka var drukāt naudu cik uziet.

13 0 atbildēt
Nevar būt, kur tad palika veiksmes stāsts? emotion
8 0 atbildēt

Gribam dzīvot labi. Nesanāk. 

Kad nesanāk, 

Salīdzinam sevi ar citām valstīm.. 

Nu tad salīdzinām arī ar Urugvaju, Kongo, Zimbabvi... Uz šo valstu fona dzīvojam lieliski.

Ja reiz salīdzinam, tad salīdzinam... 

8 0 atbildēt

Pelnām vairāk, bet nepaliekam bagāti - loģiski, ja naudu notrallina sūdos! Lielākā daļa sabiedrības ir stulba, ko jau simtiem reižu esmu teicis, un grib dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Viena daļa automašīnas maina kā zeķes, bieži brauc ceļojumos, ņem visādas preces uz kredīta, tā stipri vien pārmaksājot. To to visu attaisno ar frāzi - gribam dzīvot ne eksistēt. Man ir dziļi pie pakaļas, ko jūs gribat, bet ja grib tērēt vairāk kā nopelna, nekas labs tur nav gaidāms un būs tikai raudāšana.

Cenu salīdzinājums ir murgains. TAD, kad bija šādas cenas, TAD vidējā alga labi ja bija 100Ls. Kad degviela maksāja 20 santīmi, tad pat veca ārzemju mašīna, kas bieži bija jāremontē, maksāja ap 1000 Ls un vairāk un LABA alga bija 200 Ls.

3 0 atbildēt

a ja es ir 331 eiro mēnesī tad mans vairs nav nabags ? 

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

Normāla firma - pat ar visu skaidrojumu skan neizprotami. Dati arī neprecīzi. 2016. gadā Latvijā bija 1,9miljoni iedzīvotāju.  Bet jēgu tas nemaina - pelnam itkā vairāk, taču nopirkt varam mazak. Atbildi jau daļēji pasaki savā rakstā - elektrības cenas (kuras neizpētīji, jo tas būtu grūti, pat ļoti grūti), kurināma cenas un degvielas, kas visi ir ievērojami kāpuši. Vismaz godīgi tiek pateikts viss kā ir - bez pušķošanas cik viss izcili un bez raudāšanas un uzdirsieniem. + Par rakstu.

2 1 atbildēt

Neleciet otrā grāvī, nav taču arī tik slikti. Mūsu dzīves kvalitāte taču ir reāli augusi. Drošība uz ielām vakarā utt.. skaidrs, ka augot izmaksām, aug arī algas, bet dzīves kvalitāte paliek labāka! Jo arī bagātajās valstīs ir "nabagie", tikai viņi dzīvo labāk nekā āfrikas "bagātie". Tur jau arī ir tā lieta. Objektīvi būtu tad, ja mēs saprastu, ka nekas nav saremontēts, nekas nav izremontēts, nekas nav uzcelts un esam tur pat, tad varētu kliegt, ka viss paliek uz vietas.

1 0 atbildēt
Cenu salīdzinājums kaut kāds idiotisms. Pats autor sacerēji? Pienu litru var dabūt pa 60, maizi maksimums (rupmaizes) klaipu pa eiro var dabūt. Nah sviestu pa 4 eiro pirkt, ja var labu margarīnu pa 1,50 nopirkt?
1 0 atbildēt

p.S. Ble, man medāli nevajag, bet šitas ir LV Likumīgfo zagļu izzagšanas paraugdemonstrējums, ar Rimševicu sākot......, kaut to jau sen darījuši gan Godmanis, ŠLESERS Mūlis, u.t.t.t.t. TE VALAG KALAŠU, BET LETIŅI IR PAR MĪKSTIEM!!!!!!!!!!!! (Neesam čečeni!!!!!!)

1 0 atbildēt

Īsumā, preču un pakalpojumu cenas veidojas no ražošanas izmaksām (vienkāršības labad šeit apakšā iet arī loģistika utt.) + ražotāja un tirgotāju "profit margin", pieaugot algām, pieaug darbaspēka izmaksas, respektīvi ir dārgāk saražot produktu, līdz ar to pieaug produkta cena, visai vienkāršs apburtais loks, kapēc algu pieaugums un patēriņa cenu pieaugums turās relatīvā līdzsvarā. Utopiskā pasaulē investējot tehnoloģijās un ceļot ražošanas vai pakalpojumu produktivitāti pret vienu ieguldīto naudas vienību, vajadzētu samazināties izlaides izcenojumam, taču praksē biežāk sastopama situācija, ka produktivitātes celšana notiek uz "lētā darbaspēka" principa tādēļ arī mūsu pirktspējas paritāte neskatoties uz lielajiem absolūto ciparu pieaugumiem ir relatīvi neliela, jo peļņa veidojas proporcionāli sabiedrības pirktspējai/darbaspēka izmaksām, nevis ražošanas efektivitātes celšanai. 

Par nodokļiem, nodokļu slogs vidēji valstī ir krities kopš tūkstošgades mijas, pie tam darbaspēkam ir samazinājeis arī šogad (uzņēmumiem atkarībā no peļņas novirzīšanas varētu argumentēt, ka audzis) tā ka šoreiz nebūs īstais arguments, ne tapēc mēs nekļūstam par miljonāriem. Skandināvijā nodokļu slogs ir krietni lielāks, bet dzīvo visi krietni labāk, Igaunijā nodokļu slogs ir krietni mazāk kā mums, bet nemaz tik daudz to miljonāru tur nav, un akcīze alkoholam, kas viņiem tiešām ir tiek apieta pērkot alko Latvijā. Šeit ir runa par efektīvu fiskālo politiku, protams Latvija nav starp labākajiem piemēriem, bet saistība starp pirktspēju un nodokļu slogu praktiski neeksistē, vismaz, kamēr runājam par atvērtām kapitālistiski demokrātiskām valsts struktūrām, totalitāros un centralizētos režīmos ekonomika protams strādā pavisam savādāk. 

1 0 atbildēt

Risinājums, nogriezīsim politiķiem galvas... Ja tu piekrīti šim tekstam Tu esi daļa no problēmas. Jo TU vēlies vainot valsti, un pats no atbildības atsakies. Kas mums ir vaidzīgs. Ir minimālās algas likvidēšana. Ja paskatīsimies, kā iet singapūrē - tur ir vislielākais procentuālais miljonāru skaits uz 1000 cilvēkiem. Un tas viss pateicoties tam, ka viņi atbalsta brīvo tirgu. 

1 0 atbildēt

Es atvainojos dārgais cilvēk, bet tavs secinājums ir pavisam aplams, neviens nevienu necenšas atstāt zemes slānī nedz vidusslānī.

Loģiskais secinājums nāk šeit, no kāda, kas studē ekonomiju. Izskaidrošu tev visu ar maizi.

Protams, ka maizes cenas palielināsies, ja minimālo algu paaugstinās. Iemesls tam ir sekojošš. Ja palielina algu, tas paaugstina maizes ražošanas cenas. Bet lieta tāda ražotās maizes apjoms ir konstants. Maiznieks ar algas pielikumu pēkšņi netaisa vairāk maizi. Viņš taisa tieši tik pat cik pirmstam. Lai nosegtu visus izdevumus maiznīcas īpašniekam ir vaidzīgs paaugstināt cenas eksponencionāli.

Vienīgais ko šeit var vainot ir minimālās algas pacelšanu - tas nav vaidzīgs. Es esmu par brīvo tirgu un tā attīstību.

1 0 atbildēt
Jautājums: Cik cilvēki saņem minimāmo un + 1000 aploksnē?
0 0 atbildēt

Phe, par kādu bagātību jūs te SAPŅOJAT, JA PIE VARAS VĒL JOPROJĀM ŠITĀ LIKUMĪGO ZAGĻU VARZA!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!????????????????????????????

0 0 atbildēt
Biezie, kas valdības pārvalda, nabagus, slimos un vājos plano likvidēt. Atstās nedaudz vergu, kas izturīgāki un kā apkalpojošais personāls ar pareizi skalotām smadzenēm.
1 1 atbildēt

Vispār jau ir teiciens - ir mazi meli, lieli meli un tad ir statistika. Pētot statistiku, lūdzu neaizmist, ka 90% privātfirmu maksā konvertos. Mana sieva ar pie privātiem saņem lielāko daļu konvertā. Lai pārliecinātos praktiski - pavēro kā tiek pirkti nekustamie īpašumi, jaunas vai pajaunas, dārgas mašīnas. Kādi autiņi ir veikalu stāvlaukumos, cik pilni ir veikali un ēstūži. Vai tev liekas ka esam nabadzīgi?

0 0 atbildēt