Ukrainas prezidents Petro Porošenko apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka, ja vien to vēlētos, karaspēku varētu ievest ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs, Polijā un Rumānijā, vēstīja Vācijas laikraksts "Suddeutsche Zeitung".
Vajadzības gadījumā es divās dienās ieņemtu Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju, izteicies Krievijas prezidents.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienesta informācija, kas nonākusi laikraksta rīcībā, liecina, ka Porošenko 12.septembrī par Putina izteiktajiem draudiem ir paziņojis Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu. Tiek vēstīts, ka Putins teicis Porošenko, ka, "ja vien es sagribētu, Krievijas armija divu dienu laikā būtu ne tikai Kijevā, bet arī Rīgā, Viļņā, Tallinā, Varšavā vai Bukarestē".
Līdz šim Putins publiski nav draudējis NATO un ES dalībvalstīm. Pirms kāda laika Barrozu apgalvoja, ka telefona sarunā Putins viņam teicis, ka "ja es gribētu, tad Kijevu ieņemtu divu nedēļu laikā".
Barrozu ES samitā augustā informēja bloka valstu un valdību vadītājus par telefonsarunu ar Putinu, par to izpelnoties Kremļa kritiku, ka ir publiskojis privātas sarunas saturu.
Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.
Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.
ES ceturtdien "Süddeutsche Zeitung" publikācijā minēto informāciju komentēt atteicās.
"Mēs neīstenosim diplomātiskus pasākumus medijos un neapspriedīsim izvilkumus no konfidenciālām sarunām," sacīja Eiropas Komisijas preses sekretāre Pia Ārenkilde-Mansena.
"Svarīgi ir tas, ka ES ir gatava veikt ieguldījumu ilgstošā mierā, pārticībā un stabilitātē Ukrainā," viņa piebilda.
Kā iepriekš vēstīja itāļu laikraksts "La Repubblica", augusta beigās sarunā ar Barrozu Putins draudējis - ja viņš to vēlētos, varētu ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā.
Kremlis toreiz taisnojās, ka frāze esot "izrauta no konteksta", savukārt ES atteicās "La Repubblica" publikāciju komentēt.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs otrdien sacīja, ka Donbasā šobrīd atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Sākotnēji Kremlis taisnojās, ka Krimā militārās operācijas pret Ukrainas karaspēku veic "vietējas pašaizsardzības vienības", bet vēlāk atzina, ka Ukrainai piederošo pussalu okupējis Krievijas karaspēks.
