Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
4

Šoreiz, turpinot ierasto tradīciju, esmu nolēmis izmantot google maps, lai ielūkotos pilsētā, kuru nereti sauc par Latgales sirdi - Rēzeknē.

Uzriezi vēlos norādīt to, ka google autiņš Rēzekni pēdējo reizi bija apciemojis 2014.gada vasarā. Taču, domājams, ka pirms trīs gadiem uzņemtie foto diži neatšķiras no pilsētas pašreizējā stāvokļa. Cik man zināms nekādas dabas katastrofas Rēzekni nav piemeklējušas, mērs palicis tas pats, bet redzamākie objekti Gors un Zeimuļs 2014.gadā jau bija pabeigti un nodoti ekspluatācijā.

Tāpat jāizceļ, ka Rēzekni es pārzinu nedaudz labāk nekā citas Latvijas pilsētas, jo darba darīšanās ir nācies salīdzinoši bieži šeit uzturēties. Tiesa, tā kā pats neesmu nedz latgalietis, nedz īstens rēzeknietis, manis pausto viedokli var uzskatīt tikai un vienīgi par garāmbraucēja novērojumiem. Neskatoties uz to, centīšos jums sniegt pēc iespējas dziļāku ieskatu pilsētas ikdienā un savās pārdomās par Rēzeknē notiekošo.

Kā ierasts savu ceļojumu... Autors: Janis Rubenis2 Bartaševiča Rēzekne: spožums vai posts? (1.daļa)
1.

Kā ierasts savu ceļojumu sākšu no Rēzeknes centra un, iespējams, pilsētas ikoniskākā apskates objekta – pieminekļa „Vienoti Latvijai!” jeb Latgales Māras.

Monuments, kurš tika atklāts 1939.gadā, ir veltīts Latgales atbrīvotājiem un simbolizē Latgales vienotību ar pārējiem Latvijas novadiem. Diemžēl pieminekļa sākotnējais mūžs bija pavisam īss, tā kā jau 1940.gada rudenī padomju okupācijas vara to atzina par tautai naidīgu, nogāza un aizveda uz lopkautuvi. Piemineklis tika atgriezts savā vietā 1943.gadā, taču pēc otrreizējas Latvijas okupācijas padomju vara pieminekli 1950.gadā nojauca vēlreiz. Pieminekļa vietā ilgu laiku stāvēja stabs ar skaļruni – acīmredzot, padomju propagandas izplatīšanai. 1965.gadā Latgales Māras vietā stājās Leņineklis, kas tika gāzts pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, bet 1992.gadā pilsētas centrā tika uzslieta pieminekļa atjaunotā versija. Kopš tā laika Latgales Māra ir kļuvusi ne tikai par Rēzeknes, bet arī visas Latgales simbolu.

Pascaronā pilsētas centrā... Autors: Janis Rubenis2 Bartaševiča Rēzekne: spožums vai posts? (1.daļa)
2.

Pašā pilsētas centrā, iepretim Latgales Mārai atrodas pilsētas dome.

Rēzeknes pašvaldību jau trešo sasaukumu pēc kārtas vada Aleksandrs Bartaševičs, kurš pārstāv partiju Saskaņa. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Bartaševiča pārstāvētā partija ieguva veselus 59% balsu, kas ir diezgan ievērojams panākums, ņemot vērā, ka vēl lielāku atbalstu vēlēšanās guva tikai Puzes velns, par kuru savas balsis atdeva 62 % ventspilnieku. Palabojiet, protams, ja kļūdos.

Vietējo domas par Bartaševiča popularitāti dalās – daļa uzteic viņa centienus sakārtot pilsētas vizuālo tēlu, citi apvaino korupcijā un nodokļu maksātāju naudas nelietderīgā izmantošanā. Papildus tam mēra opozicionāri nereti izceļ arī faktu, ka pilsētas pašvaldību vēlēšanas katru reizi pavada balsu pirkšanas skandāli, kuros, iespējams, ir iesaistīta arī valdošā partija Saskaņa.

Starp citu, rēzekniešu vidū mēram ir iedota arī iesauka – Bartašonka. Lieta tāda, ka 2013.gada pašvaldību priekšvēlēšanu laikā vietējie aktīvisti bija sākuši izplatīt nezināmas izcelsmes konservu kārbas ar nosaukumu Bartašonka. Konservu iepakojumu rotāja mēra portrets un norāde, ka tie ražoti pēc paša Bartaševiča receptes, kuras sastāvā patiešām esot gaļa. Tiesa, atverot konservu, tajā iekšā bija saliets ūdens. Bartaševiču toreiz prankeru izgājieni sadusmoja ne pa jokam, un mērs pat draudēja vērsties tiesībsargājošās iestādes.

Esam nokļuvuscaroni pie... Autors: Janis Rubenis2 Bartaševiča Rēzekne: spožums vai posts? (1.daļa)
3.

Esam nokļuvuši pie viena no Rēzeknes redzamākajiem tūrisma apskates objektiem – Latgales vēstniecības Gors.

Latgales lielākais kultūras centrs tika atklāts 2013.gadā. Projekta sākotnējās izmaksas tika lēstas ap 9,68 miljoniem latu, no kuriem 5,4 miljonu latu bija ES finansējums, 580 tūkstoši - Latvijas valsts finansējums, bet atlikušie 3, 699 miljoni latu – Rēzeknes Domes finansējums.

Uz koncertzāles atklāšanu celtniecības izmaksas gan bija krietni pieaugušas un sastādīja jau aptuveni 12,84 miljonus latu. Vietējie toreiz zināja teikt, ka pie papildus izmaksām ir vainojamas Rēzeknes Domes un būvnieku pieļautās kļūdas un finansējuma nelietderīga izsaimniekošana. Turklāt, problēmas turpinājās arī pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Piemēram, raidījums De facto vēl 2015.gadā ziņoja, ka pārkāpumu dēļ Rēzeknes Domei garām aizgājis ES finansējums gandrīz pusmiljona eiro apmērā.

Interesanti, ka neskatoties uz finansiāla rakstura skandāliem, Rēzeknes Dome Goru joprojām uzskata par vienu no saviem lielākajiem panākumiem. Man personīgi tas šķiet diezgan savādi, ņemot vērā, ka koncertzāles projekts tika izstrādāts un pieņemts pirms Bartaševiča nākšanas pie varas. Līdz ar to sanāk, ka Gors patiesībā ir iepriekšējo domnieku nopelns, turklāt viss, ar ko var palepoties Saskaņas vadītā Dome ir sākotnējā projekta finansējuma pārtērēšana gandrīz par 3 miljoniem latu.

Lai vai kā, bet korupcijas vajātais Gors tomēr ir kļuvis par daļu no mūsdienu Rēzeknes sejas. Pati ēka izskatās ļoti repzentabli, kā arī veiksmīgi kalpo par atpūtas vietu gan vietējiem, gan pilsētas viesiem. Tas, protams, ir vērtējams tikai pozitīvi.

Mūsu nākamajā pieturvietā... Autors: Janis Rubenis2 Bartaševiča Rēzekne: spožums vai posts? (1.daļa)
4.

Mūsu nākamajā pieturvietā apskatīsim vēl vienu nu jau par neatņemamu pilsētas sastāvdaļu kļuvušu objektu.

Rēzeknes jauniešu interešu centra Zeimuļs būvniecība tika pabeigta 2012.gadā. Arī šis projekts sākotnēji bija izstrādāts pirms Bartaševiča nākšanas pie varas. Tā sākotnējās izmaksas sastādīja aptuveni 6,16 miljonus latu, no tiem 5,17 miljoni tika finansēti no ES fondiem, 365 tūkstoši no Latvijas valsts budžeta, bet 624 tūkstošus projektā ieguldīja Rēzeknes Dome. Ēku bija paredzēts uzcelt 11 mēnešu laikā, taču labākajās Latvijas būvniecības nozares tradīcijās tā tika pabeigta tikai pēc diviem gadiem. Turklāt ēkas izmaksas ekspluatācijas brīdī bija pieaugušas jau līdz 8 miljoniem eiro.

Zeimuļa projektu jau no sākta gala, pavadīja dažādas neražas, pie kurām pa lielam bija vainojama domnieku un būvnieku neizdarība. Ja atmiņa neviļ, tad jau 2010.gadā projekta būvniecību nācās pārtraukt, lai Rēzeknes pilskalna pakājē veiktu ārkārtas arheoloģiskos izraukumus. Kā izrādījās, tad nedz Dome, nedz būvnieki toreiz nebija padomājuši par to, ka Zeimuļa ēka tiek celta vēsturiski nozīmīgā vietā un nebija veikuši obligātos arheoloģiskos izraukumus, pirms visu pilskalna pakāji noklāt ar betonu.

Rēzekniešu vidū Zeimuļs ir iegājis atmiņās arī kā viens no pilsētas mēra lielākajiem korupcijas skandāliem. Lai gan oficiāli par projekta izpildītāju tika izvēlēta būvniecības firma Re&Re, ēkas celtniecībā kā viens no apakšuzņēmumiem tika piesaistīts Bartaševiču ģimenei piederošais uzņēmums Latgalija, kas radīja bažas par iespējamu korupciju, ko vēlāk izskatīja arī KNAB.

Problēmas ar Zeimuļi nebeidzās un jau pēc centra atklāšanas atklājās, ka tas ekspluatācijā, iespējams, ticis nodots pretlikumīgi. Raidījums De facto 2015.gadā ziņoja, ka uzraugošās iestādes ir secinājušas, ka projekta būvniecības laikā nav ievērotas godīgas konkurences principi iepirkumā, kā rezultātā Rēzeknes Domei varētu tikt atņemti vairāk nekā 2 miljoni ES fondu piešķirtā finansējuma.

Starp citu tagadējo Zeimuļi sākotnēji bija paredzēts saukt par Caran D’ache, jeb krieviskajā versijā Karandaš. Man nezināmu iemeslu dēļ nosaukums vēlāk tomēr tika nomainīts uz latgalisko Zeimuļs. Neskatoties uz to, šķiet, ka nauda no šī projekta saskaņiešu kabatās tika sabāzta tīri austrumnieciskā garā...

Turpinājums sekos...

 Autors: Janis Rubenis2 Bartaševiča Rēzekne: spožums vai posts? (1.daļa)
5.
0
4

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [0]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes