Vai vidusskolās vajadzētu pasniegt latvisko dzīvesziņu kā obligātu priekšmetu?
Bailes no latviskā12
184
3
Kādu laiku atpakaļ izlasīju Ivara Jakovela, latvieša, rakstu „Vai šāda „dzīvesziņa” mums ir vajadzīga? Jaunais mācību priekšmets vidusskolām.”. Tas bija ievietots Apollo ziņu portālā. Viņš nepiekrīt, ka Latvijas vidusskolās būtu jāmāca latviskās dzīvesziņas pamati. Viņš uzskata, ka šāda veida „integrācija” sabiedrību šķels, nevis vienos. Viņš runā par etniskās ideoloģijas uzspiešanu, kas radīšot pretēju efektu veidošot vēl dziļāku plaisu jau tā sašķeltajā sabiedrībā. Viņam nepatīk, ka krievs, polis vai ebrejs tiktu vairāk informēts par latviešu etnogrāfiju, folkloru un tūkstošgadu ilgām, stiprām ieražām.
Man rodas jautājums: kādam gabals no tā nokritīs, ka jaunieši uzzinās kaut ko vairāk par latviešu tradīcijām un pasaules izpratni? Kāpēc liegt cilvēkiem pieeju garīgai informācijai? Kādam ir vajadzīgi neizglītoti cilvēki? Varbūt tas kādam liks justies nospiestam un mazvērtīgam? Varbūt arī. Skatoties, kā Krievijā zog baltu tradīcijas un vēsturi, rodas sapratne, ka krieviem nav izdevīgi, ka kāds uzzin, no kurienes tad īstenībā šīs tradīcijas nāk. Kā vienā komentārā rakstīts: „Jakovels tā uztraucas tādēļ, ka tad atklāsies lielais noslēpums, ka arī pirms krievu atnākšanas Latvijā bijusi kultūra.”. Un suns zin, ko ēdis, viņi saista latviešu dzīvesziņu ar vēsturi, uztraucas, ka Krievijas uzspiestajam vēstures skatījumam tagad būs alternatīva. Tas tikai parāda, cik viņi ir neizglītoti, dzīvesziņa ir filosofija, un tā ir vecāka par vēsturi. Ulmaņa laikā skolās mācīja ne tikai dzīvesziņu, bet arī urrāpatriotismu, un, ja tā nebūtu, latvieši būtu zuduši kā tauta okupācijas laikā. Tikai Ulmaņlaikos gūtais spēks ļāva pārdzīvot visu to „kultūru”, ko nesa okupācija, un izdzīvot.
Jūs nokaujat mūsu nākotni! / Krievu skolās-krievu valodu!
Interesanti, tikko kā satversmes preambulā tika nostiprināta dogma par Latviju kā nacionālu valsti un tūlīt jau „latvijieši” sāk apkarot pirmos vārgos centienus to veidot. PSRS laikā „padomju kultūru” mācīja jau, sākot ar pirmo klasi, varbūt tagad Latvijai tomēr ir tiesības pašai noteikt, ko mācīt un ko nemācīt, nevis klausīties, ko komandē Maskava? Kādam ir iebildumi pret integrāciju uz latviešu kultūras pamatiem? Paldies, inegrēti uz krievu kultūras pamatiem esam jau pietiekoši, visi ir perfekti apguvuši dižo lamāšanās mākslu un lielisko dzeršanas kultūru, „pa roku galam darīšanas” pamatus un zagšanu no valsts. Vai latviešiem vairs nav teikšanas Latvijā?
Vēl viens komentārs. „Dzīvesziņa ir mēģinājums pamazām atgriezties pie latviešu kultūras, kas tika noniecināta no svešām okupācijas varām. Ja būs dzīvesziņa, būs latvieši, ja nebūs, nebūs latviešu.” Varbūt tāds ir arī mērķis? No kurienes gan var rasties patriotisms, ja tu īsti nezini, kas šī ir par zemi, tautu, un kāds ir šīs tautas senču garīgais mantojums? Uz tādiem pamatiem jau arī notiek okupācija Ukrainā, vēstures sagrozīšana ir tikai vēl viens ierocis.
Visi tagad runā par integrāciju, par Latvijas nācijas vienošanu, nevis šķelšanu. Taču daudzi iedomājušies, ka sabiedrību iespējams vienot tikai kaut kādā kosmopolītiskā veidā, kas man atgādina jēdzienu „daudznacionālā krievu tauta”. Tātad integrācija ir iespējama tikai tādā veidā? Nevis ceļot sabiedrības kultūras līmeni, sniedzot informāciju, kas pilnīgi noteikti dažā labā ģimenē nav pieejama, bet gan nolīdzinot vispārējo līmeni uz zemāko pieejamo? Vai mēs jau pietiekoši ilgi neesam samierinājušies ar šādu politiku, kad katra indivīda kultūras līmenis ir paša indivīda rokās? Ir teiciens: kas nebaro savu armiju, baros svešu armiju. Vai to nevar pārfrāzēt uz: kas nekopj savu kultūru, tam nāksies kopt svešu? Ja viņi nezinās latviešu tautas vēsturi, bet internets būs pilns ar krievu propogandas materiāliem par to, ka balti ir cēlušies no slāviem?
Tev patiks šie raksti
