hey hey hēy . again me . ;D
- tā tad man tā liekas , ka es tomēr vairāk netaisīšu rakstus par baisajiem notikumies iz savas dzīves , es varbūt rakstīšu kādus šausmu stāstus u.t.m.
- bet kā jūs uzskatāt man labāk turpināt šitāda tipa rakstus veidot , vai arī labāk kādus šausmu stāstus rakstīt ? :)
- rakstat savus viedokļus komentāros :))
Ak Dievs , es nezinu kapēc , bet tā meitenīte tajā bildē mani drausmīgi biedē . 
ā nu jā atgriežamies pie tēmas ;D tā tad šī gada vasarā , pie manis palika pa nakti mana draudzene . viss bija itkā normāli , sameklējām kādu komēdiju ko varētu noskatīties uz nakti un tā . pa to laiku kamēr es sēdēju draugiem.lv u.t.t. Viņa aizgāja uzsildīt popkornu . Tieši kā izgāju no draugiem.lv bija tāds reāls blīkšķis , man bij tāds 'nejau tu nopietni kaut ko saplēsi atkal ' .
Es lēnu garu aizvilkos uz virtuvi , jo man bij totāls slinkums . Ieejot virtuvē mana draudzene stāvēja skatījās uz ledusskapi , popkorns pat nebija vēl ielikts mikrenē un draudzenei asiņoja kāja . Tad viņa paskatījās uz manīm dīvaini aizgāja uzlika plāksteri uz tās vietas kur tecēja asinis un apsēdās gūltā. Man nez kapē tas šķita pilnīgi normāli. Kad beidzot noskatījāmies filmu nolēmām iziet ārā . Kad bijām ārā , mēs devāmies uz tuvāko stroiku , tur mēs padauzījām pudeles . logus u.t.t. ;d
tad viņa pēkšņi piegāja pie manis , ieskatījās ļōti uzkrītoši manās acīs un pateica ejam uz kapiem . bļiin es tā pārbijos ja godīgi kad viņa tik nopietni atnāca un ieskatījās man acīs , mani visvairāk šokēja tas , kā viņa spēja tik ātri nopietna palikt ja vēl dažas sekundes iepriekš plīsa pušu vai no smiekliem . nu tā kā stroikā palika garlaicīgi , teicu nu ok tad ejam uz kapiem un tur arī viss tas murgs sākās...
kad iegājām kapos , mēs no sākuma aizgājām līdz viņas ōmītes kapam . Mēs aizdedzinājām vienu svecīti kas manā jakas kabatā paļubom bij nostāvējusi kādu pusmēnesi. Jau taisījāmies iet prom , bet ne pa tēmu mana draudzene pēkšņi apgūlās blakus omes kapam un aizvēra acis . Biju nesprašanā , no sākuma nejēdzu ko darīt . Nu tā kā es biju ļoti laba un tuva draudzene es paņēmu viņai un ļoti stipri iemaucu pa seju 
Vienīgais ko viņa man pateica tas bij 'Tu a#ujela ? ' . Man bija vienlaga vai viņai tas patika vai nē , biju laimīga , ka viņa vismaz atvēra acis un piecēlās . tad mēs gājām atpakaļ uz mājām . Kad atnācām , gājām saklat gūltu . Un fūū viņa pievēma manas istabas grīdu , un tad es viņai atnesu ātri gāzēto miņeralku , bet viņa viņu nedzēra jo teica , ka tas viņu nogalināšot . ouh un tad es jau sāku baidīties ar vien trakāk .
tad kad beidzot es visu saslaucīju un tā , mēs gājām gulēt , bet es joprojām biju nesprašanā . Galvā visu laiku šaudījās visādi jautājumi , ķirpilās domas . kas ar viņu notiek ? a ja nu viņā ir kāds spoks ? nē spoki neeksistē , reāli wwataafak ? ar šādām domām es arī aizmgu un pamodos nakts vidū kaut kur no kaut kādas murmināšanas , atvēru acis un paspdināju telefonu uz draudzenes pusi , viņa sēdēja , skatījās balkōnā un kaut ko murmināja. Es viņai pateicu lai ļauj gulēt, tad viņa pagriezās ar seju uz manu pusi un sāka histēriski kliegt . B#āā es tur pat uz vietas no bailēm gandrīz nomiru . no bailēm izkritu no gūltas ātri paķēru telefonu un kurtku pa ceļam skrienot , izskŗeju ārā no dzīvokļa un sēdēju pie mājas , laukumiņā līdz pašam rītam .
bija jau ap plkst 7 , nodomāju mošk iet mājās , jo biju pārsalusi es vairāk nejutu ne kājas ne rokas , jo reāli vairākas stundas pa nakti nosēdēju tikai šortiņos topiņā un kurtkā . Man bija joprojām bail iet mājās , bet nē man bija pārāk auksti , paņēmu no tuvākā koka nolauzu lielu zaru , un gāju uz mājām . iekšā iegāju ļoti klusi , iegāju virtuvē un ieraudzīju draudzeni pirmais ko es izdarīju , taisījos viņai iemaukt ar zaru , bet viņa paspēja paķert zaru un pajautāt man vai ar mani viss kārtībā . es teicu , ka jā un vai tieši ar viņu viss ir ok ?
viņa teica , ka jā un viņa man jautāja kapēc es jau tik agri biju ārā un vēl pie tam tik plika . un tad jau mūsu saruna norisinājās šādi :
es : nū es biju aizgājusi līdz paziņai ...
draudzene : beidz dirst , ja ?
es : nu b#a nejau tu nopietni neko neatceries no vakardienas , vai arī tu mani vakar centies vienkārši totāli izāzēt ?
draudzene : M ? ko tu ar to domāji ?
es : es dēļ tevīm vakar nosēdēju vairākas h ārā , un kas ar tevi notika kapos ?
draudzene : čīvōō ? mēs bijām kapos , es atceros tikai to kā mēs noskatījāmies filmu un gājām gulēt .
es : da pašla tu , beidz mani biedēt . /man joprojām tad vēl bija šoks/
un es nedomāju ,ka viņa varētu mani izāzēt , jo viņai nekad neienāktu galvā tāda ideja . Un vēl viņa runāja tīk ļoti nopietni , viņa parasti tik nopietni runāja tikai tad kad vai nu viņa gruzījās or t.m.
- diez kas ar viņu notika ? 
srsly tie stāsti ir īsti .da nē , biju pirms 2mēnešiem apmeklējusi psihologu , bet kad ceturo reizi gāju pie viņa , man tieši sāka likties , ka es jūdzos no tā ka apmeklēju viņu vispār 
jo rēali cmōn es savos 13 gados tur sāku spēlēties ar mašīnītēm un lellītēm 
- bet kā jūs uzskatāt man labāk turpināt šitāda tipa rakstus veidot , vai arī labāk kādus šausmu stāstus rakstīt ? 
// Gan, gan, es tev te fane esmu un visu atbalstu
labs