Sveiki spoki!
Tākā daudziem patika abas daļas par teorijām, izlēmu ielikt vēl vienu rakstu ,bet šis būs vairāk par faktiem!
Nu tad jauku lasīšanu un atstājiet domas komentāros!
Atvainojos par kļūdām un par to, ka tik maz!
Psihozes gadījumā fantāzijas pasaulei ir noliktavas loma, no turienes psihoze smeļas materiālu jeb tēlus jaunas realitātes būvēšanai./Freids/
Vēsturē postošākie plūdi bijuši Ķīnā.
Ģeologi atraduši apstiprinājumu faktam, ka pirms aptuveni diviem miljoniem gadu tagadējās Ķīnas teritorijā notikuši lieli plūdi. Kalnu ezera ūdens, kura apjoms bijis vismaz 800 kubikkilometru, pārrāvis dabisko aizprostu, un šaušalīgs vilnis pārklājis visas aizas un ielejas un aizkļuvis līdz mūsdienu Indijas teritorijai. Zinātnieki uzskata, ka tie ir bijuši pagaidām lielākie plūdi Zemes vēsturē.
Izdevies arī restaurēt notikumu gaitu. Pēc pārrāvuma ūdens sācis noplūst aizā, kas bija bijusi vislielākā no tajā laikā uz Zemes esošajām. Tās platums bijis vismaz 200 metri, bet dziļums dažviet sasniedzis pat vairākus kilometrus. Ūdens plūsma bijusi ārkārtīgi jaudīga - līdz vienam miljonam kubikmetram sekundē. Mūsdienu Indijas teritorijā pat atklātas šo šaušalīgo plūdu pēdas. Uz aizas nogāzēm ūdens pēdas atklātas 150 metru augstumā virs tagad tajā plūstošās upes. Iepriekš par tālā senatnē notikušo katastrofu liecinājuši tikai netieši pierādījumi, bet tagad ģeologi atklājuši, ka ūdens plūsma, kas traukusies pa aizu, noskalojusi visus blakus esošos paugurus un "noslīpējusi" tās nogāzes
Visuma siltā bojāeja.
Šī teorija balstās termodinamikas otrajā likumā, kas pauž, ka tajā gadījumā, ja Visums ir bezgalīgs, tad tam arī jābūt bezgalīgi vecam. Jo, raugi, zvaigzne, kas attālinājusies 100 000 gaismas gadu attālumā, tur varēja nokļūt tikai tajā gadījumā, ja Visums ir eksistējis vismaz 100 000 gadus. Bet, ja Visums eksistē bezgalīgi ilgi, tad visas tā vielas temperatūra būs vienāda. Tādējādi jāiet bojā visām zvaigznēm (visu zvaigžņu temperatūra kļūs vienāda ar visas apkārtesošās matērijas temperatūru). Pastāvot nosacījumam, ka Visums ir bezgalīgi vecs, zvaigznes vienkārši atdzisīs, jo tās visu savu siltumu atdos apkārtējās telpas uzsildīšanai un vielas temperatūra Visumā visviet kļūs pilnībā vienāda.
Šī teorija darbojas tikai tajā gadījumā, ja Visuma izplešanās ātrums paliek nemainīgs, kas jau ir pretrunā ar visuma inflācijas modeli, atbilstoši kuram izplešanās ātrums var mainīties. Turklāt tad, kad vienādojumā iekļaujas tādi nezināmie kā tumšā enerģija, kas ietekmē matēriju, Visuma siltuma bojāejas perspektīvas kļūst vēl apšaubāmākas.
Kas ir vairāk: smilšu graudiņu vai zvaigžņu?
Pirmo reizi pieņēmumu par to, ka zvaigžņu Visumā ir vairāk nekā smilšu graudiņu visās uz Zemes esošajās pludmalēs, savukārt atomu vienā smilšu graudiņā ir vairāk nekā zvaigžņu Visumā, izvirzīja Karls Sagāns. Taču gluži konkrētas atbildes uz šo jautājum nav. Tiesa, pētnieki uzskata, ka šeit varot līdzēt matemātika.
Zināms, ka mūsu galaktikā Piena Ceļš ir 100-400 miljardi zvaigžņu, bet Visumā ir vismaz 100 (varbūt pat 500!) miljardi galaktiku. Ja sareizina zvaigznes ar galaktikām, veidojas vismaz 10 sekstiljoni zvaigžņu (skaitlis ar 22 nullēm). Tādējādi sanāk, ka maksimāli iespējamais zvaigžņu skaits ir aptuveni 200 sekstiljoni.
Viena smilšu graudiņa diametrs ir aptuveni puse milimetra. Ja tos izvieto vienā rindā, tad vienā centimetrā ievietosies 20 graudiņi, respektīvi, 1 kubikcentimetrā ievietosies 8000 smilšu graudiņu. Ja paņemtu 10 sekstiljonus smilšu graudiņus un savāktu tos vienā lodē, tad tās diametrs būtu 10,6 kilometri, savukārt 200 sekstiljonu graudiņu veidotais lodes diametrs būtu aptuveni 72 kilometri. Lūk, un, ja Zemei būtu tāds diametrs, tad šeit viss būtu ļoti vienkārši...
Pētnieki aprēķinājuši, ka smilšu apjoms Zemes pludmalēs ir aptuveni 700 triljoni kubikmetru, bet smilšu graudiņu daudzums - aptuveni pieci sekstiljoni. Džeisons Māršals pauž, ka šis aprēķins gan esot patiešām ļoti aptuvens, jo patiesībā smilšu graudiņu var būt arī vismaz divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, vienalga kopā pa visām Zemes pludmalēm neizdosies savākt pat 10 sekstiljonus smilšu graudiņu. Tādējādi sanāk, ka Visumā zvaigžņu ir ievērojami vairāk nekā smilšu graudiņu uz Zemes.
Bet - kā ar atomiem? Japamēģina iedomāties, cik lielu apjomu aizņems, piemēram, 10 sekstiljoni atomu. Visdrīzāk - ļoti daudz. Taču tajā gadījumā, ja patiešām izdotos savākt tādu daudzumu atomu vienā blīvā lodē, tad tās diametrs būtu aptuveni četras reizes mazāks par... vienu putekļu ērcīti. Un tas nozīmē, ka vienā smilšu graudiņā ir vairāk atomu nekā zvaigžņu Visumā.
