Viss būs labi #520
524
0
▲▲▲
Bija četri no rīta, un es pamodos kliedzot. Tas bija tikai sapnis. Tajā sapnī es redzēju visus, kurus es mīlu, tiekot nogalinātus no tā radījuma.Tam bija īss, resns ķermenis, un garas rokas, kuru galos bija asi nagi, kas vairāk gan izskatījās pēc zobeniem, nevis nagiem. Viņa acis bija caurumi, kuri tumsā spīdēja sarkani, un viņa zobi bija gari kā ragi un asi kā steika naži.
Viņš paskatījās uz mani pirms nogalināja viņus, un es smējos ikreiz pirms tas ar saviem asajiem nagiem pārgrieza viņus uz pusēm. Kā viņš mūs atrada? Viņš ar viltu tika iekšā mājā, attēlojot mana tēva balsi tādā veidā apmānot mani; viņš nevarētu tikt iekšā bez atļaujas, viņš teica, kad nogalināja manu māti. Sapnis beidzās, kad radījums ļauni smejoties tuvojās man un es kliedzot piecēlos. Es biju savā istabā, savā gultā, drošībā. 4:03, es dzirdu klauvējienus pie durvīm, es uzreiz sasalstu.
„Tomij, es dzirdēju tevi kliedzam, vai tev viss kārtībā?” Es dzirdēju savu mammu runājot. Kāds atvieglojums, mamma ir šeit.
„Man viss labi, mammu, vienkārši slikts sapnis,” es atbildēju.
„Labi mīļais, es tev atnesu glāzi ar ūdeni, vai tu gribi?” mamma atkal runāja.
„Protams, nāc iekšā,” es teicu, Un, kad tie vārdi tika izrunāti, es atcerējos, ka ir septembris un pirms 3 nedēļām esmu ievācies atpakaļ kopmītnēs.
▲▲▲
Zini to svilpojošo skaņu, kuru tu dzirdi, kad atrodies pilnīgā klusumā? Daudzi cilvēki saka, ka tā ir ilūzija, ko cilvēki dzird, kad uziet frekvences, kuras cilvēks nevar saklausīt. Tas ir pilnībā aplami.
Tā svilpošana ir pavisam kas cits. Ja tu esi ātrs, pacietīgs un varbūt arī nedaudz veiksmīgs, tu vari arī kaut ko dzirdēt cauri svilpojošajai skaņai. Tas, ko tu dzirdēsi, ir balsis, čukstot viens otram. Tās apklusinās sevi veikli, bet vingrinoties, tu varēsi dzirdēt un saprast, ko tās saka. Tu dzirdēsi lietas par pagātni, tagadni, nākotni. Bet tev ir jābūt piesardzīgam. Jo te nav tādas lietas, kā balsis bez ķermeņa.
Un kad tu sāksi ievērot viņus, viņi ievēros arī tevi.
▲▲▲
Tas viss sākās ar draudzības uzaicinājumu no kāda svešinieka.
Tad tas tipiskais „čau mazā, no kurienes esi?”, ar ko daudzas meitenes ir līdzīgas.
Katru dienu viņš man rakstīja.
Tad viņš sāka sūtīt fotogrāfijas.
Ar kailiem cilvēkiem.
Viņš visu laiku teica, ka grib „pievienot mani savai kolekcijai”. Man likās, ka viņš grib, lai atsūtu viņam fotogrāfijas.
Nobijusies, es viņu nobloķēju un izdzēsu savu profilu.
3 gadus pēc tā, es biju pilnībā par viņu aizmirsusi un vienu nakti es aktivēju savu profilu no jauna. Es gāju cauri vecajām fotogrāfijām un ziņām starp maniem un draugiem un mani.
Tad es to atradu. Viņu.
Es paskatījos uz bildēm, kuras viņš man bija sūtījis. Es nolēmu tās parādīt savai mammai. Viņa tikko bija atnākusi mājās, jo viņa strādāja par medmāsiņu, tāpēc viņai vajadzēja strādāt līdz vēlai naktij.
„Paskaties uz šo dīvaini, kas mēģināja ar mani runāt jau laiku atpakaļ, paskaties, ko viņš man sūtīja!”
Es parādīju viņai to cilvēku bildes.
Mamma apklusa. Es pagriezos pret viņu, lai redzētu šausmas viņas sejā.
„Mammu, kas noticis?”
„Vai tu nobloķēji šo vīrieti?”
„Jā, es neesmu stulba. Tas tāpat bija pirms 3 gadiem, viņš ar mani vairs nerunā.”
Viņa aizgāja prom. Uzreiz varēja pateikt, ka kaut kas nebija kārtībā.
„Mammu, vai tu vari pateikt, kas noticis?”
Mana mamma apgriezās un skatījās manī kādu brīdi, pirms viņa sāka runāt.
„Tās bildes... Tajās bija mirušu cilvēku ķermeņi.”
Citi interesanti raksti:
Viņa paslēps tevi zem gultas... Mirušu.
Lelle Betsija (mans favorīts)
Tev patiks šie raksti
Lasu šitos stāstiņus un pēkšņi caurvēja dēļ istabas durvis gandrīz aizvērās ar nepatīkamu čīkstoņu 
no katra tava staastinja daljaam man uzmetas katrs sheermulis...man patiik turpini rakstiit shos staastus 
