Viss būs labi #221

▲▲▲

Es braucu ar metro. Tur biju es viens un vēl 3 cilvēki, kuri sēdēja man otrā pusē. Viss bija ļoti labi, līdz ko es ieraudzīju, ka sieviete vidū visu laiku uz mani skatījās. Viņa neapstājās. Viņas acis bija plaši atvērtas, un viņa nekad neskatījās uz citu pusi.  

Pie manis pienāca kāds vīrietis un apsēdās man blakus.

“Ja tu zini, kas tev ir dārgs, tad nākamajā pieturā kāp ar mani ārā,” viņš iečukstēja man ausī.

Es darīju tā, kā viņš teica un, kad izkāpām no metro, viņš man teica, “Esmu ārsts. Sieviete, sēdēja vidū, bija mirusi. Tie divi cilvēki, kas viņai blakus sēdēja, viņu balstīja.

▲▲▲

Kad esi uzņemts slimnīcā, tev ap plaukstas locītavas iesien baltu lenti ar tavu vārdu uz tās. Bet ir arī lentes citās krāsās, kuras simbolizē ko citu. Sarkanas lentes apsien ap mirušu cilvēku plaukstu locītavām.

Bija viena operācija, kuru veica nakts maiņā slimnīcā. Ārsts bija tikko pabeidzis operāciju un bija ceļā uz pagrabu. Viņš iekāpa liftā un tur bija vēl viens cits cilvēks. Viņš vienkārši papļāpāja ar sievieti sev blakus, kamēr lifts laidās lejup. Kad lifta durvis atvērās, bija kāda cita sieviete, kura arī gribēja izmantot liftu, kad pēkšņi ārsts aizcirta durvis un uzspieda uz augstākā stāva pogas. Pārsteigta, sieviete apvainoja ārstu, ka viņš esot rupjš un jautāja, kāpēc viņš nelaida otru sievieti liftā.

Ārsts teica, “Tā bija sieviete, kurai es tikko veicu operāciju. Viņa tās laikā nomira. Vai tad tu neredzēji lenti ap viņas roku?”

Sieviete pasmaidīja un pacēla roku, “Kaut kas līdzīgs šim?”