Cilvēks ir zinātkāra un radoša būtne, kuram patīk izdomāt. Šoreiz nolēmu atcerēties vecvecmāmiņu nostāstus par suņpurņiem, vilkačiem, un citiem monstriem, (lai bērni neiet vieni mežā), kuri patiesībā, iespējams nemaz nav tik mītiski, bet ir reāli. Jo viss sākas ar cilvēku, kurš izdara izvēli.
Varbūt kāds zina stāstu par nabaga kupraino Kvazimodo kuru izaudzināja garīdzinieks, jo māte no viņa atteicās. Viņš bija kroplīgs, un cilvēku ienīsts, bet ļoti stiprs,gudrs, un ar vienīgo aci redze bija ļoti asa. Kaut grāmatas varonis, tomēr atspoguļo 15. gadsimtu, kad kroplīgus bērnus pameta.
Mūziklu gan jau labāk zinam, bet pēc grāmatas motīviem šo 19. gs operas pagrabā mītošo ģēniju Ēriku, ar izkropļotu seju laida pasaulē operas vadītāja mīļākā, baletdejotāja. Viņa nomira kad zēnam bija 3 gadi. Tēvs savu nelikumīgi dzimušo dēlu turpināja slēpt no cilvēkiem, bet augot izrādijās ka viņš ir ģēnijs. Talantīgs it visā. Bet atkal parādās fakts, ka bērnus ar kroplībām slēpa vai pameta.
Pasulē gadsimtiem ilgi dzima bērni ar pataloģijām, bija slimības kas kropļo, un pārsvarā mazuļus mātes bija spiestas pamest kur nu katra gribēja, jo bieži to pieprasīja bērna tēvs. Ja uzzināja ka sieviete dzemdēja kroplu bērnu, viņu varēja apvainot seksuālās attiecībās ar dēmonu, un nosaukt par raganu, tāpēc no jaundzimušā vajadzēja atbrīvories. Ja bērnu atdeva kādai raganai kas meža vidū dzīvoja, viņas nereti šos bērnus audzināja, un kāpec gan gadsimtu gaitā nevarēja izveidoties pat ciemati ar šādiem cilvēkiem? Ar smagiem vizuāliem defektiem bet gudriem un dzīvotspējīgiem? Tas ir pilnīgi iespējams. Tikai ja viņi ir izolēti no sabiedrības, tad viennozīmigi izaug bez cilvēciskās ētikas un vērtībām. Arī mūsdienās dzimst šādi bērniņi, bet cik iespējams, veic operācijas, un ja nevar, vismaz pasaule nav tik barbariska kā senāk. Kvazimodo un Operas spokam paveicās(laikam tāpēc ka izdomāti, bet ar reāliem pamatiem), jo viņus piekrita paturēt vīrieši ar ietekmi un iespējām. Bet vairākiem tūkstošiem šādu bērnu, gadsimtu gaitā tā nepaveicās.
Varbūt sabiedrība vēl nesenajā 20. gs bija skeptiska un piesardzīga, bet nu tik viegli nevarēja noklusēt bērna dzimšanu. Un vēl neparasta bērna!
Ir pilnīgi iepējams ka tieši šie bērni, kuri izdzīvoja, naktī skrienot pa mežu bija aizsākums satīriem, rūķiem, orkiem, elfiem, jetijiem un citiem mītiskiem tēliem pasaules folklorā un mitoloģijā. Varbūt kaut kur vēl ir kāds jetijs. Kas to lai zina. Kā domājat jūs?
