Stigmas2

Kopš agras bērnības mazā Bavārijas kopienā Konnereitā Terēzu Neimani uzskatīja par dievbijīgu bērnu. Viņa nekad neizlaida mesu un vienmēr apzinīgi lūdzās, nometusies ceļos savā istabā krucifiksa vai Dievmātes tēla priekšā . Kaimiņiem likās, ka Dievs pārbauda Neimaņu ģimenes ticību, kad divpadsmit gadu vecumā neizprotamas slimības rezultātā Terēza palika saistīta pie gultas akla un paralizēta. Patiesībā šis smagais pārbaudījums tikai sāasināja viņas mīlestību uz Dievu, un pēc sešiem gadiem, 1926.gada Lielajā piektdienā, retais kurš pazina meiteni, varēja šaubīties, ka viņu patiešām skāris Augstākā gars. 

Pēc vārda māsas - svētās Lisjē Terēzas vīzijas Neimane pēkšņi un brīnumaini kļuva izdziedēta un varēja atkal atsākt normālu dzīvi,izņemot vienukuriozu pēcefektu: katrā piektdienā no šīs līdz pat pēdējai dzīves nedēļai ar viņu notika stigmatas brīnumi, fizisko brūču parādīšanās, kādas Kristus izcieta kruzstā sišanas laikā.

Šajās divdesmit četrā stundās viņa iegrima transā, izdzīvojot visu Kalvarijas ainu, izsekojot Dieva Dēla ceļu un iekšēji skatot krustā sišanas norisi ieskaitot Mesijas nāves brīdi. Terēzas ekstāzi redzējušie stāstīja par viņas asins asarām un dziļajām brūcēm un caurumiem, kas atvērušies tās rokās, kājās un virs uzacīm.  Tie kuri domāja par krāpšanos, drīz vien pārliecinājās, ka pašizraisītas brūces nebija iespējamas, jo caurumi miesā bija dziļi un asiņu daudz . 

Līdz Terēzas Neimanes nāvei 1962.gadā viņu bija pētījuši visu veidu interesētie, ieskaitot visu viedu mistiķus, ārstus un žurnālistus. Vairāk nekā 36 gados neviens nopietni necentās apgalvot, nemaz nerunājot par pierādišanu, ka aiz acīm redzami reālajām un redzamajām katras piektdienas brūcēm ir kaut kas cits, nevas pārdabisks, dievišķs vai cita veida paranormāls spēks. Lai arī Terēza paliek viena no slavenākajām stigmatistēm , viņas dzīve nekādā gadījumā nav vienīgasi apliecinājums šāda fenomena eksistencei. Kad 1968.gada septembrī Dienviditālijas San Džovanni Rotundā apglabāja Itālijas izcilāko stigmatistu Padri Pio, viņa rokas un kājas bija asiņojušas vairāk nekā 50 gadu.

Padres draudze ticēja, ka Pestītāja brūces viņam parādījās , pateicoties kvēlai mīlestībai uz Dievu un uzticībai miesai.

Ir vel daudzi līdzīgi atgadījumi ,kas liek domāt kāpēc šīs zīmes no dievbijīgajiem cilvēkiem parādās tikai ļoti retiem?  Kāds ir process, kurā tās parādās dažkārt minūšu laikā?  Misticisma fiziskajos apstākļos daudz kas paliek neskaidrs.

Ceru, ka jums patika ! Un būs arī citas daļas par visdažādākajiem atgadījumiem un brīnumiem!