Kad izlasīju MONTANNA rakstu ''Aizspogulija'' un ''Aizspogulija 2'' es nolēmu pamēģināt kaut ko līdzūgu. Ap 23:55 es izslēdzu visā dzīvoklī gaismas un devos pie lielā spoguļa, kas ir blakus datoram. Nebija pilnībā tumšs, jo ārā bija spilgts mēness. Es apsēdos un skatījos savā grūti saredzamajā atspulgā. Pirmās 10 minūtes gāja mierīgi, bet pēc tam... Es pie spoguļa nosēdēju ap 30 minūtēm. Es sapratu, ka tā nav taisnība(kaut vai agrāk arī neticēju) un devos gulēt. Nakrī es pamodos no dažādiem trokšņiem. Es kā vienmēr domāju, ka tas ir kaķis. Nākamajā rītā es sapratu, ka kaķis visu nakti bija ārā un mājās atnāca ap 10 no rīta. Man palika baisi. Kad kaķis ienāca istabā, tas ļoti skatījās uz spoguli, es domāju, ka kaķis vienkārši paskatīsies un ieleks gultā, bet nē, kaķis nosēdās, skatīja spogulī un skaļi ņaudēja. Varēja redzēt, ka kaķis uz kaut kā skatās. Bet es redzēju, ka aiz kaķa nevina nebija. Es paņēmu kaķi rokās un tas sāka šņākt un skrāpēties. Es palaidu to vaļā un atkal aizskrēja pie spoguļa. Es ļoti biju nobījies, to vienkārši nevar aprakstīt. Naktī es atkal dzirdēju dīvainas skaņas. Es jutu, ka kaķis guļ man blakus un tad, es nezināju, ko darīt, man bija nereālas bailes. Ieslēdzu gaismu, bet neviena nebija. Aizgāju uz virtuvi, trauki mētājāš uz grīdas, gāze tika atgriezta, un vienalga es dzirdēju dīvainās skaņas, iegāju vannasistabā, apskatījos visu, it kā neviena nebija. Es aizgāju gulēt. No rīta viss bija normāli, es jau biju nomierinājies un man vairs nebija īsti bail, kā naktī. Visu dienu man bija domas prātā ''Kas tas varētu būt'', ''kāpēc tieši tad, kad es biju skatījies tāš 30 minūtes spogulī'' , ''Varbūt jau iepriekš kas tāds bija, varbūt es tikai to nemanīju'' Tas viss kopumā ilga trīs dienas, bet arī tagad es vēl naktī citreiz dzirdu dīvainas skaņas, bet es turpinu gulēt tālāk. Nevienam neko tādu nenovēlu, nevienam!
Tev patiks šie raksti
