Slavenākie Maskavas spoki42
327
1
IVANS BARGAIS. Ivana Bargā spoks ir pastāvīgs Kremļa apmeklētājs. Ir saglabājušies pat Krievijas pēdējā imperātora Nikolaja II pieraksti, ka kāds Aleksandrs ir mēģinājis izsaukt Ivana garu un tas arī tika izdarīts. Kur meklēt? Kremlī.
VILCIENS - SPOKS. Reizi mēnesī ''Gredzena līnijā'' var novērot dīvainu fenomenu - absolūti tukšs vilciens, kurš precīzi apstājas katrā stacijā, neatverot durvis. Mašīnista kabīnē - cilvēks ar veclaicīgu vilciena strādnieka formu. Runā, ka tajā vilcienā ir saglabājušies vilciena katastrofas upuru gari. Dažreiz gadās, ka vilciena durvis atveras, taču nekādā gadījumā tur nedrīkst iet iekšā vai pat tuvumā stāvēt, savādāk šis bruaciens jums izrādīsies pēdējais.
GRĀMATU KRĀJĒJS RUBAKINS. Pazīstamais literārs un publicists Nikolajs Aleksandrovičs Rubakins nebija radījs ne vienu bibliotēku. Pirms nāves 1946. gadā viņš visas savas grāmatas novēlēja Ļenina vārdā tapušai bibliotēkai. Vēlāk Rubakina rēgs pārcēlās uz šo bibliotēku. Rubakins ir labais spoks. Kā saka paveci bibliotekāri, lai sameklētu grāmatu, ir jāprasa palīdzība Nikolajam. Kad pilnā klusumā lasītavā izdzirdās klusi soļi, ir svarīgi lasīt grāmatu un nepacelt galvu, savādāk Rubakins apvainosies un nepalīdzēs meklējumos.
KAĶIS BEGEMOTS. Divreiz mēnesī Tverskajā ielā parādās milzīgs, resns kaķis. Viņs ienāk no kādas ēkas sienas un ieiet citas ēkas sienā. Kam šis kaķis ir pārskrējis pāri, to gaida nelaime. Praktiski visi Tverskās ielas iedzīvotāji ir redzējuši šo kaķi. Viņu ir pat nofilmējuši un viņš atrodas kādas spoku grāmatas datu bāzē.
MELNAIS MŪKS. Kas viņš ir - nevienam nav skaidrs. Parasti spoks izskatās kā garš mūks ar tievu, baltu seju, apģērbts melnā tērpā. Viņs neparādās naktī, kā parasti spoki, bet gan pa dienu, un kā likums, mitrā, sausā laikā, piemēram vasarā tūlīt pat pēc lietus. Kas ir dīvaini - putni viņa klātbūtnē neaizlido projām, suņi uz viņu nerej, zirgi viņu nebaidās, taču cilvēki sāk just bailes. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka nedrīkst uz viņu skatīties un runāt, savādāk var notikt nelaime.
ŽUŽU. 20. gadsimta sākumā apburošā francūziete Žužū bija Savija Moroza mīļākā. Kādu dienu, 1905. gada rītā Žužū brauca ar ekipāžu pa Kuzņecova tiltu, kad pēkšņi izdzirda zēna-avīžnieka kliedzienus: ''Savijs Morozovs izdarīja pašņāvību Nicā!''. Žužū izlēca no ekipāža, lai nopirktu avīzi, un tika zem riteņiem kādai karietei. Bet vakarā policisti atrada beigtu zēnu-avīžnieku, kurš bija nožņaugts ar melnu lakatu. Kā noteica ekspertīze, lakats piederēja Žužū, kaut arī viņas ķermenis jau tad gulēja morgā. Kopš tā laika francūziete atriebjas visiem žurnālistiem un avīžniekiem, uzbrūkot viņiem virsū un mēģinot nogalināt.
GADSIMTA SIEVIETE. Saka, ka katram trešajām vadītājam, tikušam avārijā Nikulinskajā ielā, pirms ietriekšanās rēgojās klusa sievietes balss, dziedot šūpuļdziesmu. Pie tam, acu priekšā rādījās mirāža: zaļš dārzs, jauna meitene, kura šūpojas šūpolēs, zīdainis viņas rokās. Leģenda vēsta, ka kaut kad uz šīs ielas smagā mašīna ir nobraukusi grūtnieci. Un tagad šī grūtniece atriebjas visām mašīnām un to vadītājiem par savu neizdevušos dzīvi.
Tev patiks šie raksti
