local-stats-pixel fb-conv-api

Slavenā filma ''The Secret'' , cik patiesi tas ir?4

23 1

Sveiki! Šis ir mans pirmais raksts ceru ,ka nebūsiet bargi pret mani emotion

Lielākā daļa no jums varētu būt redzējuši filmu ''The Secret'' jeb vienkārši sakot pamācību kā iegūt visu ko tu vēlies. Ja Tev nav skaidrs par ko es rakstu, tad nesatraucies, pastāstīšu, izteikšu viedokli un argumentēšu to emotion

Vispirms par filmu. Tā ir dokumentāla filma, kurā uzstājās dažādi zinātnieki ar savu sensacionālo atklājumu, kā iegūt visu ko vēlies. Noslēpuma darbības princips ir vienkāršs, Tu iedomājies ko tu vēlies, tici, domā labas domas un tas piepildīsies. Tev nav jāzin kā tas notiks, nav jāzin kā Visums piekārtosies tieši tev, bet jāsaprot, ka tas ko Tu vēlies piepildīsies. Tas ir tāpat kā ar elektrību, tu nezini kā tā darbojas, bet zini ko tev tā var dot, piemēram, elektrības dēļ tu esi paēdis, vari pagatavot sev tostermaizes vai apgaismot sev istabu. Ar noslēpumu ir tāpat, tu nezini kā tas notiek bet zini, ko tas tev var dot. Visums ir kā katalogs kurā tu vari izvēlēties ko vien tu vēlies. Ja tu katru rītu domāsi ''atkal tā rutīna'', ''kā man nepatīk šis darbs'', ''kaut es nomirtu'' un tā tālāk, un ja būsi sliktā garastāvoklī ar negatīvām domām tad pievilksi sev visu negatīvo. Bet ja domāsi pozitīvi, tad pievilksi sev visu pozitīvo. Apmēram šāds ir filmas sižets. Bet tagad maza atkāpīte no malas.

Neesmu skeptiski noskaņota pret to, mēģinu izmantot šo triku. Dīvaini, ne?

Pirmkārt, rodas jautājums. Kāpēc tad visi Latvijas iedzīvotāji nestrādā labi apmaksātu darbu, nebraukā ar lamborghini un nepeldās savas lielās privātmājas baseinos? Vai tāpēc, ka nezin šo triku? Atbilde ir nē. Katrs ir savas dzīves noteicējs. Katrs izvēlas kādu dzīvi dzīvot. Pie visa vainīga ir domāšana. Vai tomēr valdība? Jebkurš no mums var dzīvot labāk. Jā, arī Latvijā. Ja tu saproti, ka tava dzīve ir štrunts pēdējais, nav ne nauda, ne mīlestības, nekā tad ir jāsāk ar domāšanu. Sāc domāt pozitīvi, un tad ķeries klāt lai to sasniegtu.

Šajā ziņā filmas autori un šie zinātnieki mazliet noblefoja, ka vajag tikai iedomāties, ticēt un tas piepildīsies. No zila gaisa nekas nenokritīs. Es piemēram gribu sev privāto lidmašīnu. No kurienes man tāda uzradīsies ja es pati lietas labā neko nedarīšu? emotion Dievs man viņu atsūtīs? Neuzradīsies.

Par elektrību ir tāpat. Ja tā nebūs pieslēgta, tad savu tostermaizi varēsi gaidīt un tā arī nesagaidīt. Bet ja tu pats ar savām rokām, ķersies pie darba lai pieslēgtu elektrību tad savu tostermaizi arī dabūsi.

Tagad mazliet no dzīves. Kaut kādā 9. klasē kad mācījos draudzējos ar vienu zēnu. Vienkārši bijām labi draugi. Viņš vēl neprata īsti lasīt, uz skolu nenāca, nemācijās. Pienāca eksāmenu laiks. Vienu mēnesi pirms skolas beigšanas viņš atnāca uz skolu. Es vaicāju, vai viņš spēs nokārtot eksāmenus, ja skolas laikā uz skolu praktiski nenāca. Viņa acīs redzēju 100% pārliecību kad viņš teica, ka eksāmenus noliks. Es biju laba skolniece un zināju, ka es nokārtošu un par pārējiem man bija vienalga. Pēc eksāmena, izlaidumā šis puisis ieradās un sacīja ka eksāmenus ir nokārtojis un tie bija ļoti vienkārši. Es jautāju, kā? Viņš teica, ka dienā pirms eksāmena noskatījies šo filmu. Pēc tam ķēries pie grāmatām un mācījies visu atlikušo dienu. Ticība, viņš sacīja. Esot jātic.

Arī šajā stāstā atklājās mans noslēpuma papildinājums ''Pēc tam ķēries pie grāmatām un mācījies visu atlikušo dienu.'' Ja viņš nebūtu pamācijies, diezvai nokārtotu eksāmenus.

Tāds apmēram ir mans viedoklis par panākumu gūšanu.

23 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Naudas situāciju vienmēr var mainīt. Pat, ja esat auguši ģimenē, kur valdīja pārliecība, ka būt bagātam – tas ir slikti (naudu godīgā ceļā nevar nopelnīt), vai arī, ka naudu var nopelnīt tikai ar smagu darbu, vai „nauda neaug kokos”, vai tādi vecāku teicieni kā: „Kā jums šķiet, es jums Rokfellers?” utt. Protams, tas viss mums veido kaut kādus uzskatus, kuri pēc tam traucē nopelnīt un iegūt tik daudz, cik vēlamies. Piemērs no filmas: kāds vīrietis gribēja palielināt savus ienākumus. Un viņš nolēma sev nospraust tik augstu mērķi, ka, ja tas tomēr piepildītos, viņš skaidri saprastu, ka tas it VIENĪGI pateicoties viņa paša pūlēm un pārliecībai. Bet tādas sagadīšanās noteikti nevar būt. Tajā laikā, kad viņš to nolēma panākt, viņa gada ienākumu summa bija 8 tūkstoši dolāru. Bet viņš gribēja nopelnīt 100 tūkstošus gadā. Tas ir, palielināt savus ienākumus 12 reizes! Un viņš pasapņoja, vizualizēja savus ienākumus. Ar flomāsteri uz dolāra banknotes uzzīmēja piecas nulles un pielīmēja tieši virs gultas pie griestiem, tā ka pirmais, ko viņš ik rītus pamozdamies ieraudzīja, bija šī „simts tūkstošu” dolāru banknote. Un viņš tūlīt vairākas minūtes domāja par to dzīves stilu un līmeni, kāds viņam būs ar, lūk, tādiem ienākumiem (lepna mašīna, lēcieni ar izpletni, ceļojumi un atpūta utt.). Taču nākamā mēneša laikā nebija neviena pavērsiena uz nosprausto mērķi, nekādu ideju, neviens viņam nepiedāvāja iespēju nopelnīt vairāk naudas utt. Un lūk, kādu rītu dušā viņam pēkšņi iešāvās prātā spīdoša ideja! Izrādās, viņam bija jau uzrakstīta un izdota grāmata. Taču tā stāvēja plauktos nepārdota. Un viņš pēkšņi nolēma, ka, ja kaut kādā veidā spēju pārdot šos 400 tūkstošus grāmatas eksemplāru kaut vai par 25 centiem par vienu, tad viņš jau nopelnītu savus 100 tūkstošus dolāru. Bet kā lai pārdod? Viņš vēl nezināja, ka šī doma sāk riņķot viņa prātā un vairs nepāriet. Pēc tam viņš supermārketā uzdūrās stendam, kur pārdeva ļoti populāru un slavenu žurnālu „National Enquirer”. Viņš to jau bija agrāk redzējis neskaitāmas reizes, bet nebija ievērojis. Bet šoreiz nez kāpēc vienkārši uzskrēja virsū un tieši tur viņam atausa vēl viena doma, ka, ja tāds populārs žurnāls uzrakstītu rakstu par viņa grāmatu, - tad pārdot būtu vienkārši. Bet kā lai to izdara? To viņš pagaidām nezināja, bet doma jau bija iepatikusies. Pēc 6 nedēļām viņš uzstājās seminārā. Pēc lekcijas viņam pienāca klāt jauna sieviete, uzslavēja par dzirdēto un iedeva vizītkarti, sakot, ka gribētu uzrakstīt rakstu par viņa lekciju, bet viņa galvenokārt raksta žurnālam „National Enquirer”… Viņš bija vienkārši laimīgs par to, cik veiksmīgi veidojas apstākļi. Viņš pievilka savai dzīvei visas šīs idejas, apstākļus, cilvēkus… Viss tā arī izdevās, rakstu iespieda, grāmatas sāka izpāroties un gada beigās viņš saņēma 92327 dolārus. Tas bija nedaudz mazāk kā domātie 100 tūkstoši, bet viņš neuztraucās, - gluži pretēji, kad sieva teica: „Kā tu domā, ja šī lietiņa nostrādāja par 100 tūkstošiem, vai tas notiks arī par miljons dolāriem?” – viņš atbildēja: „Es nezinu, droši vien jā, bet izmēģināsim!”. Un, kad viņa izdevējs pēc kāda laika izsniedza viņam čeku par miljons dolāriem, tad blakus savam parakstam viņš uzzīmēja smaidošu sejiņu, jo pirms tam viņš nevienam nebija izrakstījis tik milzīgu čeku. Šodien viena šī cilvēka māja maksā vairākus miljonus, viņam ir sieva, kuras dēļ viņš būtu gatavs atdot dzīvību, viņi ceļo uz visinteresantākajām un skaistākajām zemeslodes vietām, un viņš ir laimīgs par to, ka PATS varēja tā mainīt savu dzīvi. Lūk, tāds stāsts.

1 0 atbildēt

Cik patiikami apzinaaties ka labi cilveeki ir pasaulee.. emotion

0 0 atbildēt

Njā šis strādā 100% emotion Atliek tikai kko sagribēt pietiekoši stipri un pēkšņi nez no kurienes parādāš iespēja kko darīt lietas labā :)

0 0 atbildēt

Protams, ka vajag darīt. Taču, es nekad nezinu, ko darīt- piemēram, mazs solis, kas būtībā neko nemaina, un atkal teiksim, sāku domāt, ka nekas neizdodas. Un tā sajūta, ka viss tiek darīts pa tukšo. Gribu daudz naudas, bet uzduros tādiem darbiem, kuros diži pat nemaksā un šo naudu nevaru nopelnīt acumirklī. Varbūt dzīvē vienkārši jābūt nekaunīgākam, bet pašlaik tomēr ir depresija, ka darot daudz, saņems kāds maz, bet darot maz- var arī daudz saņemt.emotion

0 0 atbildēt