Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums .3

Apollons (sengrieķu: Ἀπόλλων) bija mākslas aizbildnis sengrieķu un seno rrmiešu mitaloģijā. Zeva dēls, pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni.

Arejs (sengrieķu Ἀρης) bija sengrieķu kara dievs, Zeva un Hēras dēls, viens no Olimpa dieviem. Arejs bijis agresīvs, nežēlīgs, cietsirdīgs dievs, tam bijusi raksturīga arī nodevība. Homērs savos darbos Areju dēvējis ne tik par "spēcīgo", "milzīgo", "ātro", bet arī "kaitīgo", "trakojošo", "nodevīgo", "asinīm notriepto" u.tml., savukārt Sofokls Areju nosaucis par "nicināto" dievu un aicinājis citus dievus Areju iznīcināt.

Arejs sākotnēji bijis htonisks dievs, taču par to liecina tikai nedaudzas saglabājušās Areja tēla iezīmes (piemēram, mīts par Areja un kādas erīnijas radīto pūķi, ko nogalina Kadms).

Domājams, Areja tēla izcelsme nav saistāma ar Grieķiju, bet gan ar etruskiem un arī Trāķiju. Par to liecina, piemēram, Homēra eposi un Ovīdija darbi, kur "kareivīgo barbaru" apdzīvotā Trāķija nosaukta par Areja dzimto vietu.

Arejs bija iemīlējies Afrodītē  - mīlas, auglības, dzīvības un skaistuma dievietē, dieva Hēfaista sievā. Afrodītei un Arejam bija vairāki bērni:Eross ,Foboss, Deimoss ,Harmonija , Anteross, Himērs.

Senajā Romā Arejs tika identificēts ar Marsu.

Artemīda ir Zeva un Lēto  meita, Apollona dvīņumāsa. Lēto bija jāatrod vieta, kur nekad nebūtu iespīdējusi saule, jo Hēra bija viņu nolādējusi. Zevs no jūras dzīlēm izcēla salu, kas bija atradusies zem ūdens un ko nebija apspīdējusi saule. Pirmā piedzima Artemīda un palīdzēja Lēto saņemt savu brāli.

Haoss sengrieķu mitaloģijā ir bezformas vai tukšuma stāvoklis pirms Visuma radīšanas. Tam bija pieci bērni:  Gaja , Tartara, Erots , Nikte un Erebs .

Hērakls (grieķu: Ἡρακλῆς) ir varonis sengrieķu mitoloģijā. Hērakls bija pusdievs, Alkmenas un Zeva dēls. Zevs parādījās Alkmenas vīra tēlā un viņi ieņema bērnu. Nogurusi no vīra neuzticības, Hēra aizsūtīja divas čūskas, lai tās nožņaugtu bērnu, bet jaundzimušais jau bija pietiekami spēcīgs, un nogalināja tās. Hēra ienīda Hēraklu un uzsūtīja viņam trakumu. Prāta aptumsumā Hērakls nogalināja 8 savus bērnus. Kad viņš atgriezās prātā, viņš gribēja attīrīties no grēkiem un vērsās pie Delfijas orākula. Pītija nolēma, ka Hēraklam vajadzēs kalpot 12 gadus savam brālēnam titānam Evrisfejam izpildot visas viņa pavēles.

12 Hērakla varoņdarbi

1.Ieguva Nēmejas lauvas ādu

2.Nogalināja Lernas hidru

3.Noķēra Kirēnes briežu māti

4.Noķēra Erimanta mežakuili

5.Iztīrīja Augeja staļļus

6.Aizdzina Stimfālas putnus

7.Noķēra Krētas vērsi

8.Sagūstīja Diomēda ķēves, ko baroja ar cilvēka gaļu

9.Ieguva amazoņu valdnieces Hipolites jostu

10.Atveda uz Mikēnām Gēriona govis

11.Ieguva Hesperīdu dārza zelta ābolus

12.Atveda no mirušo valstības trīsgalvaino suni Cerberu

Poseidons (grieķu Ποσειδῶν) sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem. Poseidons ir arī zemestrīču un zirgu dievs. Senākajos uzskatos Poseidons saistīts arī ar auglību (ar valgmi, kas dod auglību). Etrusku un romiešu mitoloģijā Poseidonu pazīst kā Neptūnu. Mikēnu kultūrā Poseidons bija nozīmīgāks dievs nekā Zevs.

Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi). Poseidona atribūts ir trijzaris.

Rejai no Krona bija seši bērni - Hestija, Dēmetra, Hēra, Aīds, Poseidons un Zevs -, taču Krons visus, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija, jo no Gajas un Urāna bija uzzinājis, ka, tāpat kā viņš gāzis savu tēvu, viņu gāzīs viens no viņa bērniem. Kad piedzima Zevs, Reja Kronam iedeva aprīt akmeni, bet Zevu klusībā paslēpa Krētas salā. Īdas kalna nogāzē esošo alu joprojām tūristiem rāda kā Zeva dzimšanas vietu.[nepieciešama atsauce] Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā. Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi). Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām (tāpēc, piemēram, Poseidonu dēvēja par zemestrīču dievu). Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem - briesmoņiem Tīfonu un Ehidnu. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem.

Pirmatnējie dievi - Haoss, Ananke, Krons, Reja, Erots, Gaja, Urāns, Ponts, Tartars, Ēters, Hemēra, Erebs, Nikte ,Ofions, Moiras .

Titāni - Okeāns, Hiperions, Kojs, Krons, Krijs, Japets, Mnēmosine ,Tētija ,Teija, Fēbe, Prometejs, Reja, Temīda.

Olimpa dievi - Afrodīte, Aīds, Apollons, Arejs, Artemīda, Atēna, Dēmetra, Dionīss, Hēfaists, Hēra, Hermejs, Hestija ,Poseidons, Zevs .

Citi nozīmīgi dievi - Aiols, Asklēpijs, Glauks, Hekate, Hēlijs, Hipns, Morfejs ,Nemese, Nērejs, Nīke, Pāns, Persefone .

Tanats Varoņi -  Agamemnons, Ahillejs, Edips, Hektors, Hērakls, Jāsons, Odisejs, Persejs ,Tēsejs,

Mītiskas būtnes - Driādas, Ciklopi ,Fauns ,Giganti ,Gorgonas ,Haribda ,Harpijas ,Hidra ,Himēra ,Kastālija ,Kentauri ,Kerbers, Lamija ,Mīnotaurs, Nimfas, Pegazs, Satīri, Sfinksa, Silēni, Sirēn.