Sveiki, spoki. Es jums šodien piedāvāju izlasīt pašas tulkotu Creepypasta. Man pašai ļoti patīk tās lasīt oriģinālajā valodā, taču es apzinos, ka ne visi perfekti prot angļu valodu, tādēļ centos iztulkot šo Creepypasta cik vien labi var.
Tiem, kas nezin, kas ir Creepypasta- tas ir stāsts (pārsvarā vidēja garuma stāsti), kurā ir aprakstīti paranormāli notikumi. Visbiežāk tie ir pašizdomāti notikumi, taču Creepypastas vari iedalīt pa žanriem. Ir arī tādas Creepypastas, kuras ir balstītas uz reāliem dzīves notikumiem.
Es jau laicīgi brīdinu, ka stāsts būs samērā garš, slinkiem lasītājiem nav ieteicams! Protams, tulkojot zuda daļa tā stāsta, tā teikt, esences, taču ceru, ka jums patiks!
Enjoy!
Scream of the End4
88
1
Parastie stāsti par Minecraft mūžīgi aprobežojas ar Herobrainu, kā viņš dzīvo un, ka viņš ir kas vairāk kā parasts kods. Bet vai jūs jebkad esat aizdomājušies par Endermenu un vai ap viņu vijas kādi vēl neatklāti noslēpumi?
Ikviens, kurš ir spēlējis Minecraft, zin, kas ir Endermans, un lai arī viņus virszemē ir grūti sastapt, daudzi ir apmeklējuši viņu māju Endā, vienā no virtuālās spēles pasaulēm. Protams, viņi nav bīstami, kāmēr uz viņiem nepaskatās vai viņiem neuzbrūk. Šī iemesla dēļ tikai dažiem spēlētājiem patīk Endermans un uzskata viņus par draudzīgiem. Personīgi, man viņi allaž sķituši biedējoši un es viņus nogalinu, kad vien varu. Kā nekā viņu izskats ir balstīts uz Slender Man. Zinot, ka viņi ir stipri, parastie spēlētāji zin, ja uzskrien vienam virsū uzreiz pēc atdzimšanas, ir jāskrien uz ūdeni. Kaut kāda iemesla dēļ, Notčš (Notch) viņos ir iekodējis bailes no ūdens, un kas gan slikts var notikt ūdenī, vai ne?
Nu, ūdens ir iemesls, kādēļ visa šī nekārtība vispār sākās. Es neesmu mēģinājis palaist spēli pēc tā notikuma.
Es spēlēju savā parastajā pasaulē, serverī kuru uztaisīju es ar dažiem saviem draugiem. Mums bija sabūvētas daudzas mājas un mums bija šķietami nebeidzami dimanta un zelta krājumi, kā arī Endera Pūķis bija nonāvēts. Tajā pasaulē vairs īsti nebija, ko darīt, tāpēc bija jākļūst ļoti radošiem. Es un mani draugi bijām pietiekami radoši, kā arī mēs šo spēli ļoti labi zinājām.
Ārons bija mūsu redstone vecis. Ja vajadzēja kaut ko iedarbināt, viņš atrastu veidu, kā to izdarīt un izskaidrot to labāk par jebkuru pamācību. Es pats pārsvarā veidoju mājas un pat biju aizsācis pilsētas veidošanu. Mums bija daži čaļi, kas strādāja pie krājumu iegūšanas, stādīšanas utt. Bija arī Grahams. Viņš veica visas „maģiskās” štellītes. Dziras, apburšana, kā arī mēs viņam uzcēlām mobu spawneri, lai viņš varētu iegūt milzīgu daudzumu pieredzes punktu, kad vien viņam to savajadzējās.
Protams, bija arī nejaušie spēlētāji, kuri pievienojas mūsu serverim, dažreiz pievienojās „troļļi” un pa retam atnāca spēlētāji, kas kļuva par regulāriem servera apmeklētājiem.
Mēs visi jau bijām cīnījušies ar Endera Pūķi un mēs viņu varējām uzveikt diezgan ātri. Ārons, es un lielākā daļa grupas iznīcinājām kristālus un kāvāmies ar pūķi, taču Grahams palika pazemē un taisīja dziras kaujai, un pārējie tās piegādāja mums. Viņam arī īsti negāja pie sirds Endermans, tā iemesla dēļ viņs lika mums uz Endu ņemt līdzi ūdens spaiņus. Viņs stāvēja ūdens vidū, lai Endermans netiktu viņam klāt. No tā es smēlos savu ideju.
Kādu dienu, kad man nebija ko darīt, es iegāju serverī. Bija pagājušas aptuveni divas nedēļas, kopš Endera Pūķis bija nogalināts un kopš tā brīža mēs nebijām bijuši Endā. Mums bija uztaisītas nelielas lamatas ar lāpām un smiltīm, kas aizsūtija uz Endu jebkuru, kas tām uzkāpa virsū, taču tās bija domātas, lai apmulsinātu citus. Man bija lieliska doma ievākt lielu daudzumu Endera pērļu izmantojot Endu. Es biju ieplānojis izmantot Grahama ideju par ūdens spaiņiem, lai to izdarītu, taču daudz lielākos apmēros. Man bija nodoms nopludināt visu Endu. Ar inventāra redaktoru un /fly komandas palīdzību, es varēju sākt. Šī, protams, bija vienīgā reize, kad es ko tādu daru,kā arī vispirms es pārliecinājos, ka serverī veiktās darbības ir likumīgas. Lai nu kā , es biju vienīgais spēlētājs tiešsaistē un man šķita, ka visi būtu uzjautrināti redzot, ka esmu pārpludinājis Endu.
Kad es iesāku, jau liela daļa no lidojošās salas, kuru viņi sauca par savām mājām, tika pārpludināta. Varēja dzirdēt, kā viņos modās panika un kā viņi aizteleportējās prom ikreiz, kad viņiem uzšļakstījās ūdens. Līdz ar pārējās salas noplūšanu, Endermeni kļuva viltīgi savu atdzimšanas punktu atrašanās vietās. Daudzi teleportējās zem salas uz nelieliem laukumiem, taču līdz es viņus ieraudzīju, viņi tika noslaucīti no ūdens un iekrita tukšumā. Es turpināju, līdz bija palicis mazs kvadrāts pašā centrā un obsidiāna bloks, uz kura es uzspawnojos.
Viņi viens otru grūstīja, cīņā par mazo, dārgo laukumiņu, kas bija palicis un kāds ik pa laikam iekrita ūdenī. Tas viss ilga līdz aptuveni vieniem naktī. Kad es biju pārliecinājies, ka esmu aizpildījis visas sausās vietas, es beidzot aizpildīju mazo laukumiņu, kurš bija bijis Endermenu patvērums. Es nolēmu to visu padarīt vēl jautrāku, sākumā appludinot tikai laukuma malas un vērot, kā viņi viens otru iegrūž ūdenī. Beigās palika tikai četri. Tad es izlēmu to visu pabeigt un nopludināt arī centru, ko es arī izdarīju, liekot trijiem no viņiem nokrist no platformas. Pēdējais Endermens palika lēkādams centrā, kāmēr viņa dzīvības lēnām samazinājās. Beigu beigās viņš līdz ar nāves kliedzienu nokrita.
Taču tas nebija parasts kliedziens, pie kā es jau biju radis. Tas raustījās un palēninājās. Tad visa spēle sāka raustīties un es vairs nevarēju pakustēties. Skaņa atkārtojās atkal un atkal, līdz spēle un Java nobruka.
Kā vairums cilvēku darītu, es palaidu spēli un serveri. Es nodomāju, ka tas ir tikai gļuks dēļ milzīgā ūdens daudzuma. Es iegāju atpakaļ serverī, taču pasaule dēļ spēles nobrukšanas bija izdzēsusies. Labi, ka es saglabāju failus tieši pirms Endera Pūķa nogalināšanas. Lai gan es nevarēju atgūt to, kas bija pazaudēts, es izlēmu nonāvēt Endera Pūķi pirms gulētiešanas. Es ielecu End portālā un End pasaule uzreiz ielādējās.
Tev patiks šie raksti
jāatsāk spēlēt minecraft 