Šo visu es reiz nosapņoju, tiesa, pamodos slapju muguru un pilnīgā neizpratnē. Godīgi sakot, es pat ticu, ka tā arī var patiesībā notikt/ gadīties.
Šausmu filma sapņa veidā97
1106
3
Dziļi, dziļi meža vidū atrodas senlaicīga, milzīga muiža. Tā joprojām ir apdzīvota, tiesa, tur dzīvo cienījama vecuma kundzīte, kura tajā pašā laikā arī pārvaldniece. Viņas ikdiena paiet rimtā gaitā muižas teritorijā. Pati ēka ir grezna ar vairākiem stāviem, ceļš uz to ved cauri liepu alejai, dārzu rotā statuetes. Tā vismaz runā cilvēki, kuri gājuši garām, bet nav uzdrošinājušies muižai tuvoties.
Jā, tiešām izklausās fantastiski jauki, bet viss tomēr nav tik rožaini, kā izklausās. Ik viens cilvēks, kurš uzdrošinās iegriezties muižas teritorijā, atpakaļ nav atnācis. Pirmajos gadījumos tika vainota meža esamība apkārt muižai, iespējams, cilvēki apmaldījušies. Vēlāk jau izskanēja bažas par meža dzīvnieku uzbrukumiem, citi atkal tajā visā saskatīja kādu sazvērestību. Taču cilvēki dzīvoja savu gaitu.
Gadi gāja uz priekšu, cilvēki joprojām par to runāja, un viņiem bija taisnība. Laiks skrien, bet ēka savu greznumu nemainīja, tā stāvēja tikpat grezna un cēla. Uz cilvēki joprojām mistiski pazuda. Arī tuvējais mežs bija zaudējis savus kādreizējos apmērus. Cilvēki vairs neticēja, ka pie pazudušo ļautiņu ‘lietas’ ir vainojams mežs un savvaļas dzīvnieki.
Lepnā muiža piesaistīja daudzu uzmanību, pazušanas gadījumu kļuva ar biežāk, līdz par šo objektu sāka interesēties valsts instances. Tika nosūtīta pirmā grupa cilvēku uz muižu. Pagāja diena, divas, pagāja nedēļa, bet grupa neatgriezās. Arī otrā un trešā objekta izpētes grupa pazuda bez pēdām.
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem, tika nolemts, ka nākamā grupa dosies uz muižu ar video aprīkojumu, kur attēlu iespējams apskatīt attālināti. Centrālais novērošanas birojs atradās aptuveni 3 kilometru attālumā no muižas ēkas. Kad grupa biju teju, teju pietuvojusies pašai ēkai, tā signāls pārtrūka un grupa pazuda.
Lieta jau kļuva nopietna, tika piesaistīti arī mikroķirurģijas ģēniji. Manā acī tika implantēts mikroskopiska jaunāko tehnoloģiju kamera, kura, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem spētu nodot signālu centrālajam birojam.
Es devos uz muižu. Izejot cauri alejai, es pietuvojos ēkai un mani jau gaidīja senatnīga muižas pārvaldniece. Viņa laipni mani aicināja iekšā, man tika izrādītas visas telpas, tika stāstīti dažādi stāsti, līdz beidzot tiku sēdināta pie lepni klāta galda, kur manu priecēja izsmalcināti ēdieni.
Centrālajā birojā tika vērotas manas gaitas. Skaistā apkārtne, lepnā muiža bija redzama uz liela ekrāna, līdz vienā brīdī visi darbinieki aiz šausmās nobļāvās, tieši tajā brīdī es iegāju iekšā ēkā. Viņi redzēja, sagruvušu būdu, dzirdēja nesakarīgu manis runāšanu, staigāšanu. Vislielāko pārsteigumu viņiem sagādāja brīdis, kad es piesēdos pie saplēsta dēļa un sāku ēst tarakānus.
Tika secināts, ka cilvēkam ieejot šajā muižā apstājas laiks. Viņš it kā dzīvo reālu dzīvu, bet nespēj tikt no telpas ārā. Un paliek tur uz mūžu. Cilvēkiem liekas, ka viņi aiziet savās gaitās, taču tie paliek iesprostoti būdeles pasaulē uz mūžu.
Tev patiks šie raksti
Citreiz,ka pamosties,liekas nu kur elle tadus glukus var sapnjot. Bet ir labs +
man patika rakstiņš drīzāk tavs sapnis
. 
