Red Dress 6

ledenīte 14

86 0

sveiki, spoki! :)

Beidzot saņēmos un iztulkoju kādu spoku stāstiņu. Ceru, ka patiks! emotion

Lasiet un kritizējiet, lieciet atbilstošu vērtējumu! :)

Paldies jau iepriekš! emotion

Vecmāmiņa ieslēdza mani istabā un nelaiž mani ārā. Viņa saka, ka tas ir tāpēc, ka es biju slikta.

Dažreiz es daru sliktas lietas. Tas ir kopš brīža, kad mana mammīte aizgāja. Vecmāmiņa saka, ka mammīte ir paradīzē. Es nezinu kā viņa tur nokļuva.

Es joprojām atceros mammīti. Es atceros viņas garos, melnos matus un tumšās acis. Es atceros viņas sarkanās lūpas un baltos zobus. Es atceros viņas maigo ādu un kā viņa smaržoja.

izveidot rakstu izveidot testu

Viņas sarkanā kleita joprojām... Autors: ledenīte 14 Red Dress

Autors: Foto: © Dan Circa/HotSpot Media

Viņas sarkanā kleita joprojām smaržo pēc viņas Tā karājas skapī viņas istabā. Vecmāmiņa tur mammītes istabu aizslēgtu. Viņa saka, ka es tur nedrīkstu ieiet, bet es zinu, kur vecmāmiņa glabā atslēgu. Dažreiz, kad vecmāmiņa aizmieg, es ielavos istabā un pasmaržoju mammītes sarkano kleitu.

Man ir draudzene vārdā Marija... Autors: ledenīte 14 Red Dress

Man ir draudzene vārdā Marija Anna. Viņa dzīvo pāri ielai. Dažreiz viņa nāk pie manis uz mājām spēlēties. Mēs spēlējamies ar lellēm.

Vecmāmiņa man teica: ''Neej savas mammas istabā! ''

''Labi'', es atbildēju.

Kad vecmāmiņa iesnaudās, es teicu Marijai Annai: ''Spēlējam pārģērbšanos!''

Es paņēmu atslēgu no vecmāmiņas slēptuves un atslēdzu mammītes guļamistabu. Mēs iegājām iekšā. Bija ļoti tumšs un bija grūti kaut ko saredzēt.

''Šeit dzīvo mana mammīte'', es teicu.

''Tev nav mammītes,'' atbildēja Marija Anna.

Tas padarīja mani dusmīgu. Es atvēru skapi un izņēmu sarkano kleitu.

''Tā ir manas mammītes kleita'', es teicu. Un pacēlu to, lai parādītu draudzenei.

''Tā smird,'' Marija Anna teica.

''Nē, nesmird. Tā smaržo pēc puķēm,'' atbildēju.

''Tā smird pēc kaut kā miruša.''

Tas padarīja mani vēl dusmīgāku.

Kas tā tāda jautāja Marija... Autors: ledenīte 14 Red Dress

''Kas tā tāda?'' jautāja Marija Anna. Viņa rādīja un fotogrāfiju.

''Tā ir mana mammīe,'' es atbildēju. ''Vai viņa nav skaista?''

''Viņa ir neglīta,'' teica Marija Anna. ''Viņai ir baisas acis un viņas zobi ir dīvaini.''

''Nē, tā nav! Viņa izskatās kā visskaistākā meitene pasaulē!''

''Viņa izskatās pēc kaut kā miruša,'' Marija Anna teica.

Tas mani padarīja pavisam dusmīgu.

Es netceros kas notika tālāk... Autors: ledenīte 14 Red Dress

Es netceros, kas notika tālāk. Man šķiet, ka es dzirdēju Mariju Annu kliedzam. Es neatceros kāpēc. Bija ļoti tumšs un bija gandrīz neiespējami kaut ko saskatīt. Es nevarēju dzirdēt neko citu izņemot Marijas Annas kliedzienus.

Es domāju, ka notika kaut kas slikts.

Tad es atceros kā vecmāmiņa uz mani kliedza. Viņa arī raudāja. Viņa man atņēma sarkano kleitu. Viņa bija ļoti dusmīga un turpināja mani sist. Arī es raudāju. Vecmāmiņa paņēma lupatu un noslaucīja asinis no manas sejas. Viņa visu laiku atkārtoja cik slikta esmu bijusi. Tad viņa mani uzveda augšstāvā un ieslēdza mani istabā.

Es paskatījos pa logu un redzēju savu vecmāmiņu dārzā. Viņa kaut ko apglabāja kopā ar lupatu.