Kāds laiciņš gan ir pagājis, bet beidzot iznākusi ir arī trešā daļa :) Lasam un vērtējam :)
Citi interesanti raksti:
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Pirmsnaves-zimites-OTRA-dala/710984
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Pirmsnaves-zimites/710862
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Divainas-slepkavibas/707428
Vīrietis, 35 gadi
Cūkas! Jūs visi esiet netīras cūkas! Es ienīstu jūs visus...es jūs ienīdīšu pat pēc savas nāves! Žēl,ka nevaru jūs paņemt sev līdzi... Nē, es apsolu, es atgriezīšos no tās pasaules un vienu pa vienai savākšu jūsu nožēlojamās dvēseles!
Pašnāvības veids- nošaušanās
Sieviete, 22 gadi.
Mani mīļie, dzīvojiet vienmēr tā, it kā rītdienas nebūtu! Paldies, ka padarījāt manu dzīvi tik brīnišķīgu, paldies, ka rūpējāties par mani. Es vienkārši esmu par vāju...par smalku šai negodīgajai pasaulei. Lūdzu, nedusmojieties uz mani.
Pašnāvības veids- vēnu pārgriešana.
Sieviete, 66 gadi
Ak Dievs! Ar katru dienu man kļūst aizvien sliktāk.Esmu kļuvusi gandrīz kurla un TV nākas slēgt uz maksimālo skaļumu, lai vismaz kaut ko dzirdētu.Kaimiņi sāk mani ienīst, jo tas viņiem traucē gulēt. Bet ko darīt man,ja nav glābiņa no nolādētā bezmiega? Man ir tikai viena izeja.
Pašnāvības veids- tablešu pārdozēsana
Puisis, 14 gadi
Liza, es mīlēju tevi.Daudzi tam nekad neticēs,jo domā,ka esmu vēl tikai bērns, bet tā ir tiesa- es patiešām mīlēju tevi. Es jūtos kā Romeo, tikai.. tu negribi būt mana Džulieta.Kāpēc? Vai tiešām tevi attur tas,ka skolas huligāni mani apsmej? Kāda gan tam starpība, ja varam būt viens otram? Labi, nav vērts par to, tu savu izvēli izdarīji.
Pašnāvības veids- noindešanās.
Vīrietis, 51 gads
Šodien ir varena diena. Manā slepenajā pagrabā ir savākti 666 *iespirtoti* bērnu orgāni. Cik brīnišķīgas ir šīs rociņas, kājiņas, ausis un actiņas savā caurspīdīgajā šķīdumā. Es apēdu visus iekšējos orgānus kā tu man sapņos pavēlēji.Man ir atlicis tikai nogalināt savu māti un tēvu un es to izdarīšu tūlīt pat, lai arī viņi dzīvotu mūžīgi.Esmu jau sagatavojis traukus, kuros ielikšu vņu galvas.Ar maigumu es glaudu savu medību nazi...Cik brīnišķīgs ir tā asmenis! Es triekšu to savā ķermenī ar baudu! Ar savām asinīm es uzzīmēju „666” pentagrammu tavam godam un miršu, lai dzīvotu mūžīgi!Ave satanas!
Pašnāvības veids- sevis noduršana
Meitene, 16 gadi
Nu, māt, esi laimīga? Tu taču vienmēr to vien teici,ka esmu izpostījusi tavu dzīvi, paņēmusi no tās labākos gadus. Labi. Esmu mirusi. Sēdi un gaidi savu jaunību atgriežoties. Nenāk? Ha! Es smejos. Es smejos par tevi, par tavu nožēlojamo cietsirdību.Bet tev tas izdevās, jā, izdevās- tu panāci tieši to ko vēlējies- es vairs NEKAD tevi netraucēšu.
Pašnāvības veids-pakāršanās
Vīrietis, 24 gadi
Es vairs nespēju dzīvot, ja šī ēna mani izseko. Vienmēr, ja guļu , tā stāv pie gultas, ja ēdu- sēž uz krēsla man pretī, ja tīru māju, tā seko pussoli aiz manis. Man ir bail. Es nezinu- dēmons, spoks vai kāds gars, bet tas noteikti vēlas manu nāvi. Un es to viņam došu. Es vienkārši savādāk vairs nespēju.
Pašnāvības veids- pakāršanās.
Man intresē kā pēc tam jutās tā māte kura noveda savu meitu līdz tādaij depresijai, ka nabaga bērns atņēma sev dzīvību.(runāju par 6.)
Man pašai tā ir bijis, pašai ir tāda māte,( bet es izdzīvoju). Tagad pati esmu mamma,diviem brīnišķīgiem bērniem. Un es esmu pateicīga, ka tomēr es izdzīvoju šo laika posmu, šo teroru no vecaku puses.
Un būdama mamma es vēl joprojām nesaprotu, kā vecāki(māte, tēvs) var nodarīt pāri savam bērnam?! Garīgi terorizēt, kamēr bērns ir depresijā?Kā?!Es no depresijas tiku vaļā tikai tagad. (pēc 20 gadiem), bet manai māsai, joprojām tā ir un viņa ir vēcākā. Tas ir briesmīgi un skumji!
Skarbi. Ir tāds teiciens "dzīve tev uzliek tieši tik daudz cik tu spēj panest". Bullshit! Tā mēdz pārcensties tā, ka cilvēks vairs nespēj.
Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka pašnāvnieki ir drosmīgi cilvēki un, ka katram ir tiesības izlemt sev padarīt galu - tava dzīve, tava izvēle. Sāpēs jau tiem, kuri paliek nevis aizgājējam.
It sevišķi pusaudžu vecumā psihe ir tik trausla, ka daudzi salūzt pie grūtībām, kuras vēlāk dzivē viņi spētu izturēt. Es arī pacmit gados apsvēru domu par pašnāvību dēļ attiecībām ar māti. Šobrīd varu teikt - paldies veselajam saprātam un izdzīvošanas instiktiem, kas mani atturēja. Izaugot, pieaugot, pašai kļūstot par māti...mēs viena otru atklājām no jauna un nu varu teikt - mums ir lieliskas attiecības, bet tā bija asiņaina cīņa pašai ar sevi un ar sāpēm, ko uzlika dzīve, lai mēs atrastu viena otru. Tātad tā bija lemts, tā bija mana karma, tas bija mans Everests, kuru es pievārēju, lai mainītu sevi un viņu.
šiem cilvēkiem netika parādīta dzīves vērtība, daži dzīvo ar domu ka ši diena ir pēdējā un ka savus mīļos vairs nekad neredzēs, ja viņi redzētu kādas ir tāda cilvēka acis :(sāpju pilnas, vini domā par tuvāko nākotni, kā palīdzēt tuvākajiem pēc nāves,utt. šie cilvēki māca izbaudit katru dienu kā pēdējo,jo tā tiešām var būt... smagi :( gan skatīties no malas,gan pašam cilvēkam ar tādu domu dzīvot, ka nav nekādas iespējas izdzīvot.... a te, nāve 14 gados... vai 16 nu kaut 66, bet palaiž savu dzīvību vējā, palaiž to,par ko cits vairs var tikai sapņot :(
Par 4. Iemīlēšanās tomēr ir vislielākais prāta aptumsums, un iemīlēšanās var būt postošs spēks, un nav svarīgi cik vecs un pieredzējis esi. (tik nejaucat ar mīlestību, iemīlēšanās un mīlestība ir divas dažādas lietas)
pašnāvība nav izeja. tu NEDRĪKSTI atnjemt sev dzīvību ja tew tā tika dota. Ne jau tu sev iedēvi dzīvību, nedrīkst pazudināt kautko tik dārgu kas tew ir dots.
Es pats arī esmu domājis par tādu lietu kā pašnāviba jo dzīve biezhi novirzas no manīm , bet kaukā esmu līdz šim to izsturējis jo zinu ka tas nav pareizi. Nekad nevarēs zināt kas notiks pēc nāves, varbūt tad būs vēl sliktāk nekā dzīvē. Skumji šie stāsti.
Tāpat es arī neatbalstu nāvessodus jo naw tiesības atnjemt citam dzīvību par kuru lomu šajā dzīvē mēs neko nezinām.
6. jam... vecāki māk sāpināt pašai nav bijis labāk,izpostīti daudzi bērnības un jaunības gadi, lai gan man ir tikai19, bet mātei piedot spēju, tas ir jāspēj, bet ar laiku, šķiet viņa nespēja aizbēgt, un viņas prāt vienīgais variants... skumji ka pat saprotu kāda ir tā sajūta kad nāve šķiet tas,kas var visu izlabot par labu :(
Cerēsim, ka daudzi tagad šā lasītāji un to plusu licēji padomā, kas notiek apkārt un,iespējams, katra tuvs draugs iet cauri, kam smagam un vajag palīdzību, un par to kā attiecamies katrs pret citiem. Daži cilvēki vienkārši nav tik spēcīgi.
es saku est brokastis un pie nr.5 gandriz visu izputu laukaa
+ protams, raksts ir loti labs un nelasits, bet jutu, ka neversu vala un nelasisu parejas dalas
nju, godiigi sakot nau taa ka es par to neesmu domaajis, dazkaart uznaak melnie, dell skolas, deel vecaakiem kas mani grauz deel taa, bett, es padomaaju, ka gribu zinaat kas notiks taalaaak ar manu dziivi, tas ir interesanti, cik taalu tikshu ar taadu dziivesveidu
Manuprāt, pašnāvību var vērtēt divējādi- vāji cilvēki, jo necīnās un nemēģina visu nokārtot, jo aiziet ir vieglāk, bet no otras puses- ir jābūt neiedomājami drosmīgam, lai spertu tik izšķirošu soli, jo pirms to dara, apzinās, ka tas ir viss, ka nezini kas būs tālāk, ka nezini, kas ir aiz tās robežas aiz kuras mēs nonākam tikai vienreiz.
