Paties šausmu stāsts40

Vēl nekas nebija sācies un nekas vēl nebija beidzies.Bija vasaras dienas pēcpusdiena.Pavisam parasta pēcpusdiena.Paēdu vakariņas,izgaju ar suni pastaigāties un iegaju dušā.Kas to būtu domājis,ka šī diena izmainīs visu manu dzīvi,visu manu likteni un jelkādus lēmumus,kas reiz tika pieņemti.Pēc dušas aptinusies ar dvieli sev apkart devos uz istabu.Zem basajām kājām jutu kaut ko graudainu,kaut ko izkaisītu.Mājas neviena nebija,tikai es un mans suns.Pieliecos lai apskatītu,kas tie pa graudiņiem zem manām kājām.Tās bija melnas pērlītes,kas bija izkaisītas visā gaitenī.Nodomāju,ka tas ir Robis,kam patīk visu graust un plēst un nočiepis manas mazās māsas krelles (Robis ir mans suns).

  Devos tālāk,līdz istabai nebija atlicis daudz tikai pāris soļi,bet te pēkšni kaut kas krita pāri otrā stāva margām.Centos arī tam nepievērst uzmanību un atrast kādu izskaidrojumu,bet kad centos taisīt istabas durvis vaļā kāds tās turēja ciet.Man nekad nav bijis istabā krampis ar ko taisīt durvis ciet un kā jau iepriekš minēju mājas neviena nebija un arī neviens nevarēja atgriesties,jo bija braukuši ceļojumā.Es personisku iemeslu dēļ paliku mājās.