Padomājam!10

Par smēķēšanas kaitīgumu zina, gan pusaudzis, kurš sniedzas pēc pirmās cigaretes, gan smēķētājs - veterāns, kuram noteikta vēža diagnoze, taču vēl joprojām turpina smēķēt. Nesmēķēt ir grūtāk nekā piespiest sevi veikt rīta vingrošanu, ievērot mazkalorāžas diētu vai pārstāt strīdēties ar tuviniekiem. Tas tādēļ, ka tā ir liela ķīmiska atkarība.
No simts cilvēkiem, kuri pirmoreiz paņem rokās cigareti, astoņdesmit pieci turpina smēķēt. Šādas ātri iedarbīgas atkarības veidošanās, kā nikotīnam, nav nevienai psihoaktīvajai (arī narkotiskajai) vielai. Kad atklāja pirmo nikotīna tieksmes gēnu, likās, ka var svinēt uzvaru: vajadzēja tikai izgudrot (izstrādāt) medikamentu, kas likvidētu šī gēna aktivitāti. Taču pēc tam atklāja 2. un 3. gēnu, kas nosaka atkarību no tabakas, un kļuva skaidrs, ka līdz šīs medicīniskās un sociālās problēmas risināšanai vēl ir tālu.
Ir zināms, ka nikotīns paaugstina dopamīna (viela, kas uzlabo saikni starp nervu šūnām) izdalīšanos smadzenēs. Šīs vielas iedarbībā smadzenes strādā labāk, ātrāk un produktīvāk. Taču, lai „iedarbinātu” šīs brīnumvielas izstrādi, nepieciešams uzņemt arvien vairāk un vairāk nikotīna, t.i. jāizsmēķē arvien vairāk cigarešu.