Es pārvācos no savas vecās mājas ar ģimeni uz jaunu, vecu, toties skaistu māju ar 2 stāviem. Pārvācāmies, jo vecajā mājā bija neforši kaimiņi un darbavieta bija tālu. Pirmajā dienā pēc nakšņošanas meita sūdzējās par skaņām kas nāk itkā no sienas. Pēc kārtīgas mājas pārmeklēšanas nospriedām ka tās ir tikai peles. Nedēļu vēlāk sieva kārtoja skapi, kurš bija atstāts no iepriekšējiem īpašniekiem. Tur viņa atrada mazas durvis, pa kurām varētu tikt bērns. Sapulcējāmies visi kopā un es ielīdu jaunā istabā, par kuru nebija nojausmas. Tur bija ļoti bieza putekļu kārta un viens krēsls labajā, tālākajā istabas stūrī. Uz sienām bija skrāpējumi, kādi parasti ir gāzes kamerās, tikai daži skrāpējumi bija svaigi, jo tajā vietā nebija putekļi un bija noskrāpēta krāsa...
( ;_; )
Es spēlējos ar pašizveidotu radio, tādu štruntiņu ar kuru varēja uztvert signālus, radio stacijas un ja paveiās, kādu sarunu no netālu lidojošas lidmašīnas. Vienreiz man ''paveicās'' noķert signālu kurš bija savādāks nekā citi, bija mazliet čarkstoņa, bet pēc pāris brīžiem varēja sadzirdēt nesaprotamu tekstu. Es iedziļinājos un mēģināju noregulēt radio precīzāk uz tiem viļņiem un ko es sapratu? Nesaprotamajā tekstā bija teikts ''Mēs jau esam miruši! Mēs jau esam miruši!''
( ;_; )
Biju aizbraucis ceļojumā, tā, vienkārši atpūsties no visa. Jautras atmiņas, labi brīži un tā tālāk. Iekārtojos viesnīcā, kurai 4. stāvs bija slēgts kaut kādu iemeslu dēļ, kuri man neinteresēja, jo biju noguris. Braucu ar liftu uz 6. stāvu (lifts bija noregulēts izlaist 4. stāvu) bet lai vai kā, tas apstājās tieši 4. stāvā... Durvis atverās līdz pusei. Priekšā šur un tur izmētātas mantas un pārējais vienkārši melns. Lifta gaisma sāka raustīties no nekā, gluži kā šausmu filmās, tikai tas notika pa īstam. Acis pierada pie tumsas un es to smagi nožēloju, jo gaiteņa galā redzēju melnu stāvu, apmēram divus metrus garu, lēnām nāca uz manu pusi. Lifts apdzisa pa visam, spīdēja tikai pogas un viss. Pagāja pāris sekundes, es no pārāk lielām bailēm jutu pilnīgi visu, adrenalīns bija pieaudzis līdz maksimumam. Kā ziņa no Dieva, durvis aizvērās, gaismas ieslēdzās un lifts sāka braukt augšā. Pajautāju viesnīcas darbiniekiem par šo, uz to viņi atbildēja ka jā, lifts dažreiz ''nogļuko'' un visi piedzīvojuši vienu un to pašu.
( ;_; )
