Noslēpumainie un maģiskie spoguļi 1.daļa1

Spoguļi radās pirms daudziem gadsimtiem. Sākotnēji spoguļus izatavoja no obsidiāna, bronzas un sudraba, un tikai 12. gadsimtā parādījās stikla spoguļi. Reiz Murano salā strādājošie Venēcijas stikla pūtēji uz gluda marmora gabala izklāja alvas plāksni, kurai pārlēja dzīvsudrabu. Alva dzīvsudrabā izkusa un iznāca tas, ko dēvē par amalgamu. Uz tās uzlika stikla gabalu un sudrabaini mirdzošā papirusa biezuma amalgamas plēve cieši pielipa stiklam. Šāda spouļa izatavošanas tehniku venēcieši glabāja noslēpumā vairāku gadsimtu garumā.

Viduslaikos cilvēki vispār tuvojās spoguļiem ar bailēm. Ieraugot pirmo reizi savu atspulgu, viņi ilgi stāvēja spoguļa priekšā kā apburti, ne brīdi nešauboties par to, ka viņu priekšā ir burvju spēka avots un dievišķās varas atribūts. Mūsdienu cilvēks spoguli uztver kā parastu interjera priekšmetu, ko lieto katru dienu. Taču ir viens jautājums: vai mūsdienu zinātne spēj mums izskaidrot, kas ir tas, kas mūs tieši tāpat kā mūsu senčus, skatoties spogulī, notur, apbur un nelaiž vaļā. Kāpēc, jo ilgāk skatāmies spogulī, jo svešāks šķiet personīgais atspulgs? Neticami, bet fakts! Jo dziļāk tiek pētītas spoguļu īpašības, jo vairāk unikālu pārsteigumu zinātne saņem no šī, no pirmā skata visiem pazīstamā, priekšmeta...

Daudzi zinātnieki ir pārliecināti, ka spogulis, tāpat kā jebkura lieta, ir aptverts ar kādu neredzamu lauku. Vieniem spoguļiem piemīt pozitīva enerģija, citiem- negatīva, īpaši, ja to tuvumā notikuši strīdi, vardarbība vai vēl jo vairāk,- slepkavība. Tieši tāpēc zinātnieki (arī ekstrasensi) iesaka neeksperimentēt ar spougļiem: nezīlēt ar tiem, nepieburt utt., tā kā "spoguļa trieciens" var traumēt cilvēka trauslo enerģētiku.

Bez tam, daži pētnieki uzskata, ka spoguļiem piemīt atmiņa, tāpēc pie noteiktiem apstākļiem kaut kad spogulī piefiksēta informācija tiek izstarota, līz ar to iedarbojas uz cilvēku, kas atrodas tā tuvumā. Zinātnieki visā pasaulē cenšas pielāgot šo spoguļa īpašību zinātniskām vajazībām un darbs pie šī fakta daudzos gadījumos norit ļoti profesionālā līmenī.

Krievu psihoterapeits Viktors Vetvins savā darbā bieži izmanto spoguļus. Viņš pat izveidojis speciālu "spoguļu kabinetu". Ar spoguļu palīdzību Vetvins cenšas iedarboties uz cilvēku. Minēšu piemēru no viņa prakses: kāda jauna sieviete jau ilgu laiku bija smagā depresijā tāpēc, ka viņas dēls gāja bojā autoavārijā. Pēc 10 minūšu ilga seansa, ko viņa pavadīja "spoguļu kabinetā", sieviete iznāca laukā kā pilnīgi cits cilvēks- pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem viņas seju rotāja smaids. Dakterim paciente paziņoja, ka "Aizspogulijā" viņai izdevies sazināties ar savu dēlu, kurš pateica mātei, ka ar viņu viss kārtībā. Pēc tam sieviete nomierinājās un no depresijas nepalika ne vēsts.

Krievu psihoterapeits Viktors Vetvins savā darbā bieži izmanto spoguļus. Viņš pat izveidojis speciālu "spoguļu kabinetu". Ar spoguļu palīdzību Vetvins cenšas iedarboties uz cilvēku. Minēšu piemēru no viņa prakses: kāda jauna sieviete jau ilgu laiku bija smagā depresijā tāpēc, ka viņas dēls gāja bojā autoavārijā. Pēc 10 minūšu ilga seansa, ko viņa pavadīja "spoguļu kabinetā", sieviete iznāca laukā kā pilnīgi cits cilvēks- pirmo reizi pēc vairākiem mēnešiem viņas seju rotāja smaids. Dakterim paciente paziņoja, ka "Aizspogulijā" viņai izdevies sazināties ar savu dēlu, kurš pateica mātei, ka ar viņu viss kārtībā. Pēc tam sieviete nomierinājās un no depresijas nepalika ne vēsts.

Negaidītus rezultātus sniedza arī tā sauktie "Kozireva spoguļu" eksperimenti- speciāla izliektu alumīnija spoguļu sistēma. Saskaņā ar profesora N. A. Kozireva hipotēzi, šiem spoguļiem jāfokusē dažādi starojumu veidi, tai skaitā arī no bioloģiskiem objektiem. 20. gadsimta 90- to gadu sākumā zinātnieki pirmo reizi īstenoja divus globālus daudzdienu eksperimentus informācijas apmaiņā starp cilvēkiem, kas atrodas viens no otra vairāku tūkstošu kilometru attālumā un nesazinās savā starpā ar tradicionālajiem tehniskajiem sakaru līdzekļiem. Eksperimentā piedalījās virāk par četriem ar pusi tūkstošiem dalībnieku no 12 pasaules valstīm, un viņi pierādīja ne tikai distanciālās pārraides un domu tēlu uztveres iespējamību, bet arī īpašo uztveres noturību, ja pētāmie atradās izliekto "Kozireva spoguļu" fokusā.

Ar katru gadu zinātnieki atklāj aizvien jaunas spoguļu īpašības. Piemēram, ir izdevies radīt tādus spoguļus, kas spējīgi labvēlīgi iedarboties uz objektiem, kas tajos atspoguļojas. Taču tā nepavisam nav vienīgā īpašība, kas piemīt spogulim. Zinātniekiem būs nepieciešams vēl daudz laika, lai atminētu visus šī noslepumainā priekšmeta noslēpumus.