Tulkojums paviršs, centos pēc iespējas precīzāk iztulkot, ja kaut kas nav skaidrs, lūdzu komentāros rakstat, mēģināšu paskaidrot, ja spēšu.

Iespējams, ka pārāk daudz teksts, bet ir tā vērts vismaz vienreiz izlasīt. Internetā atradīsiet stāstu orģinālā valodā, ja meklēsiet - The emotionless vai arī The less.

1972gada Jūnijā sieviete... Autors: Berlinuit Neizteiksmīgā.
1.

1972.gada Jūnijā sieviete ieradās Cedar Senai slimnīcā ar neko, bet baltu kleitu, kura bija traipīta ar asinīm. Nu šim jau nevajadzētu būt pārāk pārsteidzoši, jo cilvēki bieži vien izraisa avārijas tuvumā , un nāk uz tuvāko slimnīcu pēc medicīniskās palīdzības, bet šoreiz tās nebija asinis, kas izraisīja apkārtējiem cilvēkiem paniku un vēlmi vemt.

Pirmā lieta, ko cilvēki pamanīja, bija tas, ka viņa ne tieši bija cilvēks, drīzāk viņa izskatījās kā manekens. Toties viņas veiklība un vienmērīgās darbības atgādināja normālu cilvēku. Viņas seja bija tik nevainojama kā manekenam , viņai nebija uzacis un sejas āda kā porcelāns.

Starp viņas zobiem atradās mazs kaķēns, un asinis no kaķēna lija kā no strūklakas. Tad viņa izvilka to no viņas mutes , nosvieda to malā un sabruka .

No tā brīža, kad sieviete ienāca pa slimnīcas durvīm līdz pat brīdim līdz brīdim, kad ārsti viņai gribēja injecēt nomierinošās zāles, sieviete bija pavisam mierīga, neizrādīja nekādas emocijas un gandrīz vai nekustējās. Ārsti domāja, ka labākais būtu, ja viņi paturētu viņu slimnīcā, kamēr policija ieradīsies, lai saprastu no kurienes viņa nāk un kas noticis, sieviete arī neprotestēja. No viņas nevarēja nesaņēma nevienu atbildi un darbinieki jutās ar vien neērtāk viņas klātbūtnē. Viņas acīs neviens vairs neuzdrīkstējās skatīties.

Kad ārsti viņai grasījās dot nomierinošo zāļu injekciju, šī sieviete sāka pretoties tik stipri, ka divi darbinieki bija spiesti turēt viņu guļamā pozīcijā, jo viņas ķermenis cēlās no gultas ar to pašu , tukšu izteiksmi, apmēram kā šausmu filmās.

Viņa pagrieza viņas bezjūtīgās acis uz vīriešu ārsta pusi un izdarīja kaut ko neparastu - viņa pasmaidīja .

Kad viņa to darīja ,blakus stāvošā ārste bija tik nobijusies, ka pat sāka kliegt  no šoka . Jo sievietes mutē neatradās parasti cilvēku zobi , bet gan garas , asas tapas. Un vēl neizprotamāk bija, kā šī sieviete varēja visu laiku turēt muti ciet, bez sevis ievainošanas.

Vīriešu ārsts nevarēja atturēties un ar apjukušu skatienu sievietei prasīja : "Kas pie velna tu esi? "

Viņas nolieca kaklu līdz savam plecam, lai novērotu viņu , joprojām smaidot .

Tad iestājās ilgāka pauze, ārsti bija šokā un izsauca drošības darbiniekus, paši ārsti vēl dzirdēja, kā darbinieki tuvojas no koridora.

Vēl drošības darbinieki nebija ieradušies, kad sieviete tuvojās vīrieša ārsta kaklam. Viņa ar saviem zobiem iekodās viņa kaklā un izkoda viņa iekšējo jūgas vēnu(varbūt nepareizi iztulkoju). Ārsts nokrita pie zemes un mēģināja tvert gaisu, taču dzīvības izredze bija tik maza.

Viņa piecēlās un noliecās pār viņa gandrīz mirušā ķermeņa.

Viņa pieliecās tuvāk un iečukstēja viņam ausī .

" Es .. esmu .... Dievs .... "

Ārsta acis bija piepildītas ar bailēm , viņš noskatījās kā viņa mierīgi aiziet prom, lai sasveicinātos ar drošības darbiniekiem. Tā bija pirmā un pēdējā reize, kad kāds šo sievieti redzēja.

Ārste , kura izdzīvoja incidentu un visu redzēja savām acīm šo sievieti nosauca par " Neizteiksmīgo " ("The less" jeb "The emotionless")

Nav pierādījumu, ka šis stāsts būtu patiess un tik pat arī nav pretēju pierādījumu. Tātad, spriežat paši vai ticēsiet vai ne. Iespējams, viņa bija citplanētietis, varbūt arī neiznācis eksperiments.